Nobeigums. Sākums 2. augusta numurā, 8. lappusē. Nodarbības krogos vai muižas istabā Mācību iestāžu ierīkošanas īpaša aktivitāte Bauskas pusē bija vērojama 19. gadsimta vidū un otrajā pusē.
Nobeigums. Sākums 2. augusta numurā, 8. lappusē.
Nodarbības krogos vai muižas istabā
Mācību iestāžu ierīkošanas īpaša aktivitāte Bauskas pusē bija vērojama 19. gadsimta vidū un otrajā pusē, kad gandrīz visos pagastos un apdzīvotās vietās tika atvērtas skolas. Tās bija divu veidu – pagasta skolas (zemākās pakāpes ar latviešu mācību valodu) un draudzes skolas (augstākās pakāpes ar vācu mācību valodu).
Skolām parasti tika izraudzīta atbilstoša lieluma telpa kādā zemnieku mājā vai muižas ēkā. Piemēram, Pācē bērni mācījās Kaucmindes muižas pārvaldnieka ēkā. Tur gaismas pils atradās arī pēc Pāces muižas nokļūšanas valsts īpašumā neatkarīgās Latvijas Republikas laikā un turpmāk līdz pat 90. gadu sākumam, kad Pāces pamatskolas darbība tika pārtraukta.
Mācībām tika izmantotas arī krogu telpas, parasti viena istaba. Tādas bija, piemēram, Kroņamisas Duganes krogā un Lieliecavas Riekstiņu krogā iekārtotās skolas.
Muižnieku atbalsts
19. gadsimta otrajā pusē skolu atvēršana bija pagasta pienākums, kaut arī vairākās vietās skolu ierīkošanu zemnieku bērniem īpaši atbalstīja vietējie vācu muižnieki. Viņi ne tikai ierādīja vietu un piešķīra līdzekļus skolu celtniecībai, bet arī algoja skolotājus un dažkārt rūpējās pat par bērnu ēdināšanu. Zināms, ka šādi mecenāti bijuši Bornsmindes (Īslīces) Šeppings, Lieliecavas Pālens, Ārces un Šēnbergas (Skaistkalnes) muižu īpašnieki, Mežotnes un Svitenes muižu īpašnieki, kā arī vēl vairāki vācu muižnieki. Krusas muižas īpašnieks Flemmings 1878. gadā uzrakstītajā testamentā 3000 rubļu bija novēlējis Krusas-Gudiņas skolas celtniecībai. Tā tika sākta 1889. un beigta 1890. gadā.
Līdzekļus skolu būvei deva arī zemnieki gan brīvprātīgu ziedojumu veidā, gan obligātā kārtā, kā tas, piemēram, bija Bērstelē. Tur tika noteikts, ka katram zemniekam, kurš iepirka zemi īpašumā, 100 rubļu bija jāatvēl Bērsteles skolas celtniecībai (mācību iestāde Bērstelē celta 1860. gadā).
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā skolu celtniecībai Kurzemes guberņas laukos līdzekļus piešķīra arī Izglītības ministrija. Radās tā sauktās ministrijas skolas. Bauskas pusē šādā veidā tapa Grienvaldes (Zālītes) un Rundāles ministrijas skolas. Šo mācību iestāžu būtība bija noteikta rusifikācijas politikā, lielu vērību tajās pievērsa krievu valodas mācīšanai. Tajās bija plašāka mācību programma nekā pagastu un draudzes skolās.
19. gadsimta otrajā pusē būvētās skolu ēkas bija tam laikam lielas un plašas. Piemēram, 1876. gadā celtās Lieliecavas Sarkanās skolas nams pēc uzcelšanas kādu laiku ir bijis staltākais Kurzemes guberņā.
Mācību laiks – 13 nedēļu
19. gadsimta otrajā pusē tika pilnveidots pagastu skolu mācību saturs un to darbību atbilstoši Krievijas Izglītības likumam sāka pārraudzīt ministrijas ierēdņi. Pēc kāda Kurzemes guberņas skolu pārbaudes ziņojuma 1871. gadā var konstatēt, ka zemnieku bērni vidēji skolu apmeklējuši 13 nedēļu. Šajā laikā viņi iemācījušies lasīšanas un rakstīšanas pamatus, ticības mācības pamatus un baznīcas dziesmu dziedāšanu. Galvas un tāfeles rēķināšanā, kā toreiz teica, pieticis ar četru darbību apgūšanu, bet ģeogrāfijā, dabas mācībā un vēsturē – tikai ar atsevišķu stāstu lasīšanu. Toties atzīmēts, ka krievu valoda joprojām netiek apgūta apmēram pusē Kurzemes un Zemgales skolu. Guberņas skolu inspektors Orlovs Lieliecavas Sarkanās skolas apmeklējuma laikā (tur krievu valoda mācīta tikai zēniem) meitenēm esot teicis, lai viņas arī izrādot vēlmi apgūt krievu valodu. Brāļi aiziešot karadienestā un tur latviski aizmirsīšot runāt, kā sapratīšoties pēc viņu atgriešanās mājās?
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Bauskas apriņķa pagastos bijušas 36 skolas ar vairāk nekā diviem tūkstošiem skolēnu. Bauskas pilsētā darbojušās piecas skolas, t. sk. draudzes skola vāciešiem un kopienas reliģiskā skola ebrejiem (atradusies Kalēju un Kalna ielas stūrī, iespējams, Kalna ielas 20. namā). Atbilstoši Bauskā tolaik valdošajam kopienas garīgajam strāvojumam skolā tikuši mācīti ne tikai reliģiskie pamati, bet arī laicīgās zinības, lai turīgāko ebreju bērni spētu iesaistīties izglītības tālākā apguvē.
