Radīta trīstaustiņu pele. Firma «Ergotech» nākusi klajā ar jaunu trīstaustiņu optisko datorpeli EP6603. Jaunais izstrādājums pieejams gan ar USB, gan arī PS/2 interfeisu.
Radīta trīstaustiņu pele
Firma «Ergotech» nākusi klajā ar jaunu trīstaustiņu optisko datorpeli EP6603.
Jaunais izstrādājums pieejams gan ar USB, gan arī PS/2 interfeisu. Peles ar skaņas signālu palīdzību informē lietotāju par elektroniskā pasta ziņojuma pienākšanu. Jaunās peles lietotājiem būs iespējams šķirot ienākošos ziņojumus, marķējot tos ar kādu no desmit piedāvātiem skaņas signāliem vai melodijām – MP3 vai WAV formāta failiem.
Datorpeles EP6603 parametri: nav kustīgu detaļu; iespējams lietot uz praktiski jebkādas virsmas.
Procesoru dzesēs ūdens
Kompānija «Hitachi» radījusi prototipu piezīmjdatoram, kura Pentium 4 procesoru dzesē ūdens.
Piezīmjdatoros siltums parasti tiek aizvadīts ar gaisa dzesēšanas sistēmu, izmantojot virs procesora piestiprinātu ventilatoru. Turpretim «Hitachi» jaunajā modelī ir ieviesta ūdens dzesēšanas sistēma, tā ir efektīvāka un rada mazāku troksni nekā ventilators. PC piezīmjdatorā virs procesora ir 0,9 – 1,4 m gara un nepilnus 2 mm bieza nerūsējoša metāla caurule, kurā ar ātrumu 10 g/min cirkulē aptuveni 55 g ūdens, kas absorbē siltumu. Sistēmā ūdens temperatūra var sasniegt 140 grādus pēc Fārenheita. Ūdens tiek novadīts uz piezīmjdatora ekrāna daļu, kur izdalās siltums. Ciklam atkārtojoties, procesors atdzesējas. Ūdens rezervuārs ir ekrāna paneļa aizmugurē, bet sūknis – korpusa pamatdaļā. Plašākai lietošanai tehnoloģiju kompānija gatavojas to ieviest šovasar un piedāvāt biznesa lietotājiem Japānā. Tehnoloģiju plānots lietot arī citos izstrādājumos, piemēram, serveros un plazmas paneļekrānos, kam arī lielā izdalītā siltuma daudzuma dēļ ir nepieciešama dzesēšana.
Datortehnikai – aizvien jaunas prasības
Informācijas strukturēšanas standartu attīstības organizācija (The Organization for the Advancement of Structured Information Standard, OASIS) izveidojusi XML valodas (XML – valoda, kas apraksta tīmekļa (web) dokumentu saturu) biometrisko funkciju izstrādes tehnisko komisiju.
Biometrisko mērījumu, kas vāc datus par cilvēka ķermeni, nozares attīstība izvirza aizvien jaunas prasības datortehnikai: aparatūrai jāspēj atpazīt pirkstu nospiedumus, jāidentificē sejas kontūrlīnijas. Šādas informācijas vākšanas nolūks – iegūto datu lietošana personu identificēšanai piekļuves un arī atpazīšanas sistēmās. Šobrīd pieejamās identifikācijas sistēmas spēj atpazīt datorlietotāju pēc tā, kā viņš spiež klaviatūras taustiņus vai pēc videokameras fiksētā attēla. 2000. gadā klajā nāca specializēts procesors Finger Chip – Thermal Silicon chip Fingerprint Sensor (FCD4A14) – silikona termovedējs pirkstu nospiedumu atpazīšanai. Tomēr visas minētās metodes ir specializētas un savstarpēji nesavietojamas. Tas ļauj priekšplānā izvirzīties XML valodai, jo to saprot ne tikai dators, bet arī datorlietotājs. XML daudzi eksperti atzīst par ļoti nozīmīgu jaunas paaudzes interservisu attīstībā. Jaunpiedāvātais XCBF standarts ļaus fiksēt informāciju gan par pirkstu nospiedumiem, gan acs varavīksneni, plaukstu ģeometrisko formu un pat DNK.
Bojātam eksponātam būs redzamas trūkstošās daļas
Rostokas Fraunhofera datorgrafikas institūta zinātnieks Jērgs Foskamps radījis virtuālo ekspozīcijas vitrīnu, kas ļaus virtuālā muzeja apmeklētājiem ieraudzīt senos eksponātus visā to kādreizējā pilnībā – ar trūkstošām detaļām.
Jaunradītā ierīce izskatās pēc otrādi apgāztas stikla piramīdas ar nošķeltu galu, kas novietota uz stikla galda. Bojātais eksponāts atrodas piramīdas vidū. Eksponātam – piemēram, senam apģērba gabalam – laika gaitā zudušie elementi tiek restaurēti ar trīsdimensiju datormodeļa palīdzību. Modelis tiek restaurēts vai nu pēc vecām fotogrāfijām, kurās objekts attēlots nebojātā veidā, vai arī pēc arheologu un mākslas vēsturnieku sniegtām ziņām. Lai aplūkotu rekonstruēto eksponātu, skatītājam jāuzliek īpašas brilles, kas aprīkotas ar mazu radioraidītāju. Šis raidītājs sūta signālus sensoriem, kas nosaka skatītāja pozīciju un galvas kustības. Izmantojot šo informāciju, virtuālā vitrīna izsecina, kā no cilvēka skatpunkta jāizskatās aplūkojamā priekšmeta trūkstošajām daļām, un projicē atbilstošu attēlu uz piramīdas sāniem.
Ziņai klāt – momentuzņēmums
Būtiski jaunumi gaidāmi mobilajās komunikācijās. Tie saistāmi ar MMS jeb multimediju īsziņu ieviešanu, kad ierasto SMS īsziņu vietā varēs nosūtīt krāsainus attēlus, animācijas, skaņu un daudz teksta.
Šie servisi, iespējams, būs pieejami nākamgad. Protams, tas nozīmē, ka vajadzēs jaunus telefonus. Dārgākiem MMS modeļiem jau tagad ir iebūvēta digitālā fotokamera, lai ziņu «Nāc pie mums, mums te ir jautri!» varētu papildināt ar momentuzņēmumu.
Sagatavots, izmantojot žurnālu «Pele» un interneta portālu www. politika.lv
