Šovasar tā sagadījās – desmit dienās vēroju četrus izlaidumus. Ar smaidu jāteic, ka nebiju tikai bērnudārza audzēkņu atvadībās no viņu pirmās audzināšanas un izglītošanas iestādes.
Šovasar tā sagadījās – desmit dienās vēroju četrus izlaidumus. Ar smaidu jāteic, ka nebiju tikai bērnudārza audzēkņu atvadībās no viņu pirmās audzināšanas un izglītošanas iestādes. Visas četras ceremonijas bija atšķirīgas un, manuprāt, interesantas. Pārdomājot un atceroties daudzu ģimeņu dzīvē tik svarīgu notikumu, redzētais “pats prasās uz papīra”.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru fakultātes izlaiduma akadēmiskā un svinīgā ievirze man bija jaunums. Pirmo reizi skatīju vienas krāsas talāros tērptus absolventus, kas cepures pušķi pēc diploma saņemšanas pārmet no kreisās uz labo pusi. Tāda ir akadēmiskas mācību iestādes tradīcija, un LLU šāds klasiskais variants bija izturēts pilnībā. Jelgavas pils, tās Lielā aula un apkārtne šādas ceremonijas norisei ir ļoti iederī ga. Lauku inženieru fakultātes 102 absolventiem bija daudz sveicēju, varēja just šīs svinīgās dienas svarīgumu. Citā noskaņā ritēja Vidzemes augstskolas piektais izlaidums. Ar humorīgām starpspēlēm pašreizējie studenti pieteica katras specialitātes piektā izlaiduma absolventus. Bija manāms – šajā vasarā jaunajai augstskolai ir brīvs un nedaudz draisks izlaiduma sarīkojums, ko papildināja arī džeza grupas dziedājums.
Neviļus varu salīdzināt augstāko mācību iestāžu, kā arī vidusskolas un pamatskolas beidzējiem organizētos svētkus. Īslīces vidusskolā katram 12. klases audzēknim tika dots viņa vārda un arī personības raksturojums. Tas izklausījās interesanti gan viesiem, gan tiem, kas jauniešus pazīst tuvāk. Ir jēga saņemt ceļamaizi, kura nav pārcukurota un ar rozīnēm pārpildīta, jo jauniešiem pēc atvadām no skolas turpmākās gaitas allaž veidojas sarežģītākas.
Visnotaļ pozitīvajām emocijām tomēr ir kāds atsitiens. Pamatskolas izlaidumā samulsu, ieraugot meiteni, kas, šķiet, bija pārcentusies, tērpdamās pludmalei piemērotā, nevis mācību iestādes beigšanai pieskaņotā tērpā. Zinu jau, ka ārējais veidols nav galvenais, bet tas tomēr izsaka attieksmi. Izskatījās – jo zemākā izglītības paugurā jaunietis ticis, jo tas izpaužas ar lielākām pārmērībām. Pieņemu, pusaudzim ārišķīgais ir svarīgāks par lietu būtību. Visiem vecākiem zināms, cik grūti pārliecināt spurainās meitas un dēlus par pieaugušā sapratnei pieņemamāko. Tomēr, ai, kā gribētos, lai šis maksimālisms būtu izteikts, tiecoties pēc zinībām, jau pamatskolas klasēs. Šī mācību gada noslēgums bija skumjš daudziem, kuri nesaņēma pamatskolas beigšanas apliecību.
