Ikgadējā konkursa «Sakoptākais rajona pagasts» vērtēšanas komisijā tiek iekļauti dažādu nozaru speciālisti.
Ikgadējā konkursa «Sakoptākais rajona pagasts» vērtēšanas komisijā tiek iekļauti dažādu nozaru speciālisti.
Šogad un pērn komisijā strādāja arī Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vecākais inspektors Valērijs Gabrāns.
Zāle grāvmalās kļūst rūsgana
Speciālists dalījās pārdomās par redzēto un akcentēja vides aizsardzības atsevišķas problēmas. Valērijs Gabrāns norāda, ka izpratne par sakoptību nereti nonāk pretrunā ar vides likumdošanu.
Ekonomiski attīstītos pagastos un zemnieku saimniecībās, kur notiek lauksaimniecības intensīva darbība, apkārtējā vide ir visvairāk apdraudēta, spriež inspektors. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības palielināšanai un nezāļu iznīdēšanai ļoti daudz tiek izmantotas ķimikālijas. Bīstama situācija rodas, kad šīs vielas izkaisa upju, strautu un citu ūdenstilpju aizsardzības zonās. «Vairākos pagastos pārliecinājos, ka zemes īpašnieki, tiekdamies pēc kārtības, ignorē aizsargjoslu likumu. Tajā noteikts, ka desmit metru rādiusā no ūdenstilpēm ķīmiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir aizliegta. Lai iznīdētu nezāles grāvmalās, zemnieki izmanto herbicīdus. Izskatās glīti, taču zāle grāvju nogāzēs kļūst rūsgana. Tas nozīmē, ka ir lietotas ķimikālijas, kas noteikti jau ir ieskalotas ūdenī.»
Nikns suns pie cisternas
Nevienā pagastā inspektors nav redzējis vides aizsardzības prasībām atbilstošas degvielas glabātavas. Zemnieks taču katru dienu nebrauks uz degvielas uzpildes staciju, tādēļ tiek pirkti krājumi ilgākam laikam. Degvielas glabātavu katrs ierīko, kā māk. Valērijs Gabrāns min raksturīgu piemēru – uz betona bluķiem novietota cisterna, kam tuvumā piesiets nikns suns.
Uz jautājumu, kā pareizi būtu jāglabā degvielas krājumi, inspektors atbild: «Vides likumdošanā vēl ir daudz nepilnību. Noteikumi vispār neparedz šādas situācijas, kas, manuprāt, ir diskutējami. Skaidrs, ka glabāt mājās lielu daudzumu viegli uzliesmojošu šķidrumu ir bīstami, bet nevar prasīt no lauciniekiem neiespējamo. Tā kā likums ir nepilnīgs, par degvielas nepareizu glabāšanu nevienu sodīt nevar. Pret pārkāpējiem mums ir tiesības vērsties tikai tad, ja rodas naftas produktu noplūde augsnē, bet saimniecību īpašnieki taču neskries pie mums un neziņos par ķibeli.»
Plēvju būdu «arhitektūra»
Liela nozīme pagastu sakoptības vērtēšanā ir ainavas saglabāšanai un veidošanai. Vēl nesen skatienam baudāmi bija tikai atsevišķi fragmenti, pašlaik rajonā vērojamas progresīvas tendences, uzskata Valērijs Gabrāns. Tomēr viņš min dažus elementus, kas spēj degradēt pat visskaistāko ainavu.
Visvairāk šādu piemēru ir ekonomiski attīstītajā Iecavas pagastā, kur lielākā daļa zemnieku nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu zemplēves platībās. Inspektora viedoklis par plastikāta siltumnīcu «arhitektūru» ir negatīvs: «Šajā biznesā zemnieki iegulda daudz līdzekļu un gūst arī peļņu, tomēr derētu kritiski izvērtēt, vai šīs būves iederas apkārtējā ainavā, un nežēlot naudu vismaz nelieliem uzlabojumiem. Plēves būdas ir šķības un greizas. Dažam labam īpašniekam šādi «tautas arhitektūras» objekti aizņem pāris hektāru. Mēs paši veidojam vidi, kurā dzīvot. Būtu patīkami, ja racionāli apsvērumi tik ļoti nekontrastētu ar skaistuma izpratnes kritērijiem.»
