Par savu tuvinieku salauzto dzīvi stāsta Anna Ādama, baušķeniece, kuras dzimtas saknes ir Kurmenes pagastā Aizkraukles rajonā.
Par savu tuvinieku salauzto dzīvi stāsta Anna Ādama, baušķeniece, kuras dzimtas saknes ir Kurmenes pagastā Aizkraukles rajonā.
“Manas mammītes krusttēvs bija Jānis Putnieks. Viņš ir viens no mammas vectēva 11 bērniem. Jāņa dēls Ludis mācījās Jaunjelgavas komercskolā. Viņam bija 20 gadu, kad 1945. gadā puisis aizgāja mežabrāļos. Viņa rīcībai bija savs iemesls un briesmīgas sekas, kas skāra visu ģimeni un tuvākos radus.
1940. gadā Luda brālēns Voldemārs bija Kurmenes pagasta vecākais. Kādu dienu viņu pēkšņi izsauca uz Bausku, un Voldemārs mājās vairs neatgriezās. 1941. gadā noskaidrojās, ka viņš ir Baltezerā nošauto vidū. 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda Luda vecākus, Putnieku ģimeni, – tēvu, māti, brāli Leonu un māsu Moniku, kurai Jāņos bija paredzētas kāzas… Gluži nejauši no izsūtītājiem patvērās Ludis, kurš todien bija skolā, arī jaunākais brālis Mārtiņš palika Latvijā. Kara beigās, kad krievi atgriezās, Ludis aizgāja mežabrāļos Kurmenes mežos. Viņu nošāva Viesītes krastos 1946. gadā.
Man toreiz bija kādi deviņi gadi. Atceros mājinieku runas – Luda līķis esot nomests pie Kurmenes pagastmājas. Trīs dienas to nevienam neļāva aiztikt, un tuviniekiem bija aizliegts puisi apglabāt. Pēc tam nelaiķi kāds novāca. Kur Ludis tika aprakts, nezinām.
Abi Putnieku vecīši mājās atgriezās 1946. gadā. Dēls Leons Krievijas plašumos pazuda bez vēsts. Meita Monika palika Igarkā, bija apprecējusies ar kādu izsūtīto latvieti.
Mēs bijām prasti zemnieciņi, nekādi bagātnieki, bet par Luda mežabrāļa gaitām dārgi maksājām. 1949. gadā 25. martā uz Sibīriju otro reizi izsūtīja Luda tēvu un māti, kuriem bija jau pāri 70 gadiem. Kopā ar viņiem aizveda Luda brāli Mārtiņu ar sievu Alvīni, kura gaidīja bērnu. Izsūtīja Luda tēvoci Ādolfu Putnieku ar sievu un meitām Anniņu un Elvīru, kurai bija vēzis pēdējā stadijā. Viņa nomira Sibīrijā, ārsta palīdzību nesaņēmusi. Arī mana mamma, Luda māsīca, tika uzmeklēta, viņu izsūtīja kopā ar mani, pusauga meitēnu.
Visa lielā radu saime dažādos vagonos aizbrauca uz salto zemi. Mājās atgriezās tikai seši cilvēki. Putnieku dzimtas kapi atrodas Omskas apgabala Pavlogradas rajona stepēs. Tur apglabāti Luda mātes, tēva, brāļadēla, tantes un māsīcas pīšļi.
Latvijā 60. gados atgriezās Luda māsa Monika ar vīru. Viņa apmetās Jelgavā, uzcēla mājiņu. 1990. gada 4. augustā Talsu rajona “Cukuriņos” notika mūsu dzimtas salidojums. Monika tad jau bija atraitne. Kāds bija noskaidrojis, ka viņas līgavainis Albīns, ar kuru bija noliktas kāzas 1941. gada Jāņos, zaudējis sievu. Albīns uzmeklēja Moniku, viņi satikās un pēc daudziem gadiem beidzot noslēdza mūža derību. Abi joprojām ir kopā, bet nu jau viņā saulē.”
Annas Ādamas stāstīto pierakstījusi INGA MUIŽNIECE
