Rundāles novada Saulaines sociālās mājas atpūtas telpās kopš 17. marta vairākas nedēļas būs skatāma izstāde «Saulaines tehnikuma muzejam – 50». Par skolas vēsturi vēstī attēli, žurnāli un grāmatas.
Kandavas tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības muzeja vadītāja Marina Kazanceva ekspozīciju izvietojusi ārpus skolas telpām, lai to var apskatīt vairāk interesen-tu – gan sociālās mājas iemītnieki, gan citi saulainieši. «Daži ļaudis Saulainē ir ienācēji un šeit dzīvo nesen. Izstādē var iepazīt ciemata un skolas vēsturi. Šeit, sociālajā mājā, piemēram, agrāk bijušas skolas kopmītnes,» ap desmit klātesošos apmeklētājus uzrunāja muzeja vadītāja.
Izstādē aplūkojami statistikas materiāli par Latviju pagājušā gadsimta 20. un 30. gados. Var skatīt ganāmpulku uzskaiti un daudz attēlu par cukurbiešu selekcijas un izmēģinājumu staciju Mežotnē.
Var iepazīt Saulaines skolas dzīves ritējumu kopš tās pirmsākumiem. Attēli, žurnāli, grāmatas, skolēnu stāsti un pedagogu atziņas kalpo par vēsturisku liecību. Grāmatas «Tēvzemes arāju cilts» piecos sējumos atspoguļotas dažādu laiku tehnikuma absolventu un pedagogu atmiņas par skolas ikdienu, attēlos redzamas skolas telpas.
Ekspozīcijā skatāms arī Saulaines skolas izdevums «Saulainais ceļš». Audzēkņi, pedagogi un tehniskie darbinieki žurnālā aprakstījuši izglītības iestādes ikdienu. Uz izdevuma vāka lasāms, ka tas bijis sabiedrisks un zinātnisks žurnāls. Muzeja pirmā vadītāja Rasma Gailīte savulaik savākusi daudz materiālu par Kaucmindes mājturības skolu.
Izstādē eksponēta tikai maza daļa muzeja materiālu. M. Kazanceva aicina papildināt muzeja krājumus ar atmiņu stāstiem, attēliem, grāmatām, skolas žurnāla ierakstiem un citām vēsturiskām lietām. Skolas muzejs savulaik izveidots par godu zinātnieka Paula Lejiņa piemiņai. Populārais zootehniķis savulaik Jelgavā atvēris mācību iestādi, kas uzskatāma par Saulaines skolas priekšteci.
Izstādes atvēršanā klāt bija arī pilsrundāliete Ieva Brašmane, kura Saulainē ir ienācēja un ar interesi klausījās muzeja vadītājas sacītajā un aizrautīgi pētīja attēlus. I. Brašmane muzeja vadītājai izlīdzēja ar vācu valodas zināšanām, tulkojot grāmatā rodamos atslēgas vārdus, lai noskaidrotu, par ko tajā rakstīts. «Mana tante mācījās Kaucmindes skolā. Tēvs līdz pat nāves dienai Saulaini spītīgi sauca par Kaucmindi, tāpēc man radās liels izbrīns par tik dīvainu nosaukumu kā Saulaine,» smaidot atminas I. Brašmane.
Ausma Skane Saulainē mācījusies no 1951. līdz 1956. gadam. «No skolas gadiem atceros gandrīz visu. Interesanti aplūkot to laiku attēlus un kavēties atmiņās. Pārlasot skolas avīzi, nāk smiekli, cik patiesi un skaisti viss uzrakstīts,» stāsta Ausma Skane.
