Aizraušanās. Rokdarbniece procesu vērtē augstāk par rezultātu.
Iecavas pirmsskolas izglītības iestādes «Cālītis» bijusī vadītāja Ļubova Momota nespēj savu dzīvi iedomāties bez darba. Viņa 35 gadus nostrādājusi bērnudārzā un tagad atzīst, ka darbs bija visa viņas dzīve. «Pašlaik ir citādāk, tomēr rosības netrūkst,» atklāj Ļubova. Atrodoties pensijā, dienas aizpilda mājas un dārza darbi, puķu apkopšana un iecavnieces lielā aizraušanās – izšūšana krustdūrienā.
Rotā sienas
Izšūšana ir viņas sirdslieta jau piecus gadus. Ar to Ļubova sāka nodarboties, kad vēl vadīja «Cālīti». Pievērsties šai radošajai izpausmei viņu iedvesmoja kolēģe, iestādes saimnieciskās daļas vadītāja Valērija Avota. Viņa pirms vairākiem gadiem Iecavas sporta namā bija izveidojusi savu izšūto darbu izstādi. Pensionāre to apskatīja un nolēma iemēģināt savu roku.
Ideju atbalstīja dēls Maksims, kurš palīdzēja sagādāt darba «starta komplektu» – nepieciešamos audeklus jeb kanvas un diegus. Ļubova stāsta: «Sākumā nezināju, kā iesākt un no kura stūra ķerties klāt. Padomus atradu internetā un individuālās konsultācijās Rīgā, kur speciālisti palīdzēja rast atbildes uz praktiskiem jautājumiem.»
Pirmais attēls, ko iecavniece no dažādas krāsas diedziņiem smalki savija kopā, veidojot gleznai līdzīgu mākslas darbu, bija saulespuķu kompozīcija. Tagad tā grezni rotā viesistabas sienu. Līdzās arī pārējie izšuvumi, kas kopskaitā ir desmit. Vienpadsmitais atrodas izstrādes stadijā. Tajā skaidras aprises jau ieguvusi senatnīga arka kādā romantiskā pilsētas šķērsielā.
Izmanto palīgierīces
Pirmajos darbos attēlotas tulpes, pujenes, margrietiņas un citas puķes. To tapšanā izmantotas jau apdrukātas kanvas, kur uz audekla ir uzspiests zīmējums un tam jāšuj pāri ar atbilstīgas krāsas diegu. Pēdējos Ļubovas darbos, kuros redzama pilsētvide – senatnīgas ēkas un vecpilsētu noskaņa –, izmantota citāda tehnika. Specializētajos moderno rokdarbu veikalos var nopirkt izšūšanas komplektu. Tajā ir iekļauta kanva, uz kuras nav izdarītas nekādas atzīmes. Līdzi nāk bilde, kādam vajadzētu izskatīties galadarbam, apraksts un shēma, kurā audekla rūtiņā jāpielieto konkrētas krāsas diegs.
Rokdarbniece balto audumu iestiprina speciālā rāmītī. To var pārnēsāt, lai darbošanās notiktu ērti, iekārtojoties dīvānā pie televizora. Procesā tiek izmantotas dažādas palīgierīces, lai labāk varētu redzēt. Viena no tām ir palielināmais stikls kopā ar lampu, ko var bīdīt priekšā kanvai, un otra – ap galvu liekama siksniņa, kur acu priekšā novietots palielināmais stikls ar gaismiņu. Gada laikā top divi darbi. Aktīvākā rosība ar smalkajiem zīmējumiem ir ziemas tumšajos vakaros, jo vasarā visas rūpes un laiks tiek veltīts dārzam.
Citiem nav dāvājusi
Ļubova stāsta, ka sabiedrība izšūšanu krustdūrienā uzskata par vecmodīgu nodarbošanos, bet patiesībā tas tā nav. Pensionāre «Bauskas Dzīvei» rāda savus mākslas darbus, un iecavnieces stāstījumā var just lielu aizrautību un mīlestību pret darbu, ko viņa veic. Ļubova atzīst, ka vaļasprieks dāvā pozitīvas emocijas: «Ir svarīgi, lai glezna sanāk skaista, bet vēl nozīmīgāk ir izbaudīt nesteidzīgo darba procesu un laiku, ko veltu izšūšanai. Tas man ir kā saldais ēdiens…»
Katrs darbs izstrādāts nesteidzīgi un rūpīgi, tāpēc rokdarbniecei tie ir ļoti mīļi. Viņa neslēpj, ka nevienu darbu nav dāvinājusi citiem, jo nezina, vai kāds tos spēs novērtēt. Gatavos darbus viņa tur mājās, ierāmētus pie sienas. Ļubova atzīst, ka daudzas sienas vēl ir tukšas, tāpēc radošās izpausmes būs jāturpina vēl ilgi, līdz veselība ļaus.
