Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds «Sibīrijas bērni» šodien, 13. jūnijā, rīko konferenci «Mēs neesam aizmirsuši».
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds «Sibīrijas bērni» šodien, 13. jūnijā, rīko konferenci «Mēs neesam aizmirsuši». Tā notiek Latvijas Televīzijas koncertstudijā, un tiešraide būs skatāma no plkst. 10 līdz 13 LTV 1. programmā.
No Bauskas rajona ielūgumu uz konferenci saņēmusi ceraukstiete Ausma Kireile, kura izsūtīta no Liepājas. Sarīkojumā piedalīsies vairāk nekā 400 cilvēku no Latvijas un Krievijas, kuri kā bērni tika aizvesti uz Sibīriju.
Ausma Kireile (dzimtais uzvārds Saule-Sleine) izsūtīta divas reizes. Vispirms 1941. gada 14. jūnijā 11 gadu vecumā kopā ar mammu, vecāko māsu Austru. Tēvs no ģimenes tika atšķirts.
Kļūst par bāreni
Izsūtījumā Ausma kļuvusi par bāreni, mamma nomirusi 1944. gadā. Par tēva bojāeju ziņas ir pretrunīgas. Ausma ievietota Turhanskas bērnunamā, no turienes uz Latviju kopā ar vairākiem citiem bērniem viņa atvesta 1946. gadā. Šo glābšanas akciju organizējuši uzņēmīgi cilvēki.
Ausmu aizbildnībā ņēmusi mātesmāsa un vectēvs. Viņa pabeigusi pamatskolu Liepājā, bet tālāk mācīties un apgūt profesiju bijis liegts. 1952. gada pavasarī Ausma Kireile izsūtīta vēlreiz – uz Krasnojarsku. No turienes viņai atļauts doties pie māsas Austras, kura strādājusi par zvejnieci Igarkā. A. Kireiles atmiņas par sāpju ceļu publicētas krājumā «Rētas. Staļinisma upuru liecības», ko 2001. gadā laidusi klajā SIA «Bauskas Dzīve».
Izpostīts mūžs
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Ausma Kireile sacīja, ka nejūtas tik labi, lai dotos uz konferenci Rīgā. Vienīgi, ja uzmundrinājums nākšot no viņas «meitenēm» – tām dažām, ar kurām kopā būts moku ceļos un kuras joprojām vēl šajā saulē. Sabiedriskā organizācija «Sibīrijas bērni», enerģiskā kinorežisore Dzintra Geka, rīkojot tikšanās to dienu aculieciniekiem.
A. Kireile teic, ka tās ir ļoti smagas atmiņas: «Vecākus man atņēma Sibīrija, bērnību un jaunību izpostīja. Tam, kurš to nav pārdzīvojis, grūti saprast šīs sāpes, tās nekad nepāries. Māsa tā arī neatgriezās Latvijā, viņa dzīvo Ukrainā. Mūsu dzimtajā pilsētā Liepājā viņai bija pat piešķirts dzīvoklis, bet pēc grūtām pārdomām viņa izlēma, ka mūža otrā pusē nespēj izrauties no ierastās vides, atstāt tuviniekus, mazbērnus.»
Bērnu darbus eksponē izstādē
Pavisam no Bauskas rajona 1941. gadā izsūtīti 675 cilvēki, no tiem 165 bijuši bērni līdz 16 gadu vecumam, stāsta Daina Ziemele, politiski represēto kluba «Rēta» valdes dalībniece. Saskaņā ar «Rētas» datiem, 15 bērni ceļā un izsūtījuma vietā nomiruši.
13. jūnija konferences dalībniekus uzrunās trimdas ceļus un izsūtījumu piedzīvojušās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministre Sandra Kalniete, dzejniece Māra Zālīte, vēsturnieks Jānis Riekstiņš. Piedalīsies izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, Latvijas vēstniecības Maskavā pārstāve L. Vlasova, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs P. Simsons un citi. Tā aģentūru LETA informējis fonda preses sekretārs Tālivaldis Kronbergs. 1941. gadā izsūtītiem bērniem tiek veltīta izstāde, kurā ir ap 400 zīmējumu. Tos atsūtījuši skolēni no dažādām Latvijas vietām.
***
Uzziņai
13. jūnijā plkst. 18 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks koncerts «Aizvestajiem». Piedalīsies Valsts akadēmiskais koris «Latvija», orķestris «Rīgas kamermūziķi», ērģelnieki Aivars Kalējs un Tālivaldis Deksnis, soliste Sonora Vaice.
14. jūnijā kinoteātrī «Rīga» demonstrēs dokumentālu videofilmu «Sibīrijas dienasgrāmata». Tas ir stāstījums par 1941. gadā izsūtītu 4000 bērnu likteņiem. Filmas autore un režisore ir Dzintra Geka.
