Vēl pirms tulpju, narcišu un īrisu krāšņā marša manā dārzā pavasara ziedonis savu ceļu aizsāk ar baltu kupenu jūru pie mājas augošajā magnolijā. Tās skaistums un neparastums ir kā magnēts, kas piesaista un savaldzina ikvienu. Baltie ziedi, kas vēl pirms lapu plaukuma ir izkārtojušies pelēkajos zaros, patiesi apreibina. Ne velti magnolijas esot vieni no skaistākajiem un apbrīnojamākajiem kokiem pasaulē. Dienām, stundām, minūtēm par to varu jūsmot, interese ik gadu ir arī garāmgājējiem. Daudzie nelūgtie viesi lika man domāt, ka lielākā daļa nemaz nezina, kas tas par kokaugu, kurš ir kā no pasaku zemes izkāpis. Cilvēki lūdza man atļauju to nofotografēt, iemūžināties ar šo košumu vēlējās arī paši.
Neviļus iedomājos – ja jau teju 20 gadus magnolija var augt manā pagalmā, kālab tāda eksotika nevarētu krāšņoties Bauskas apstādījumos? Vaicājot pašvaldības uzņēmuma «Vides serviss» dārzniecei Ainai Belei, vai šādi augi nav iekļaujami pilsētvidē, saņēmu skaidrojumu, ka magnolijas nav droši stādīt, jo mēdz būt sala neizturīgas. Arī sākumposmā ar tām «jāčunčinās», jāsedz, lai nenosaltu. Viņa piekrīt, ka citās pašvaldībās dēsta sakuras, magnolijas un citus eksotiskus augus, taču mūspusē neesot tādas prioritātes. Varētu jau kaut palmas dēstīt, bet visu nosaka pasūtītāja – pašvaldība – un finanses. Tālab šogad iestādīti 30 jauni koki – krāsainas vilkābeles, kuras ir izturīgākas un atbilstīgākas mūsu klimatam. Tās pilsētā izkaisītas dažādās vietās un veltītas jau izdaudzinātajai valsts simtgadei.
Tātad īss kopsavilkums – ja vēlas eksotiku, lai to tad stāda savā dārzā vai brauc lūkot uz citām Latvijas pilsētām vai botānisko dārzu, bet vietējā vidē jūsmosim par vilkābelēm. Ja nu vienīgi kāds vai kāda līdz simtgadei vēl var pagūt kā velti novada pašvaldībai pasniegt kādu neparastāku augu.