Labs līmenis. Nav izcilu virsotņu, bet nav arī tādu izrāžu, kuras būtu kauns skatīties – tā žūrija novērtēja Zemgales reģiona amatierteātru skatē Bauskā redzētos darbus.
Divās dienās – 10. un 11. martā – Bauskas kultūras centrā žūrija noskatījās trīspadsmit iestudējumus. Lielākoties tie bija latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna sacerējumi. Šogad bija ieteikums iestudēt tieši Ā. Alunāna darbus, jo viņam aprit 170 gadu. Zemgales reģiona skatē žūrijā strādāja teātra kritiķe, žurnāla «Satori» redaktore Anna Andersone, teātra kritiķis Atis Rozentāls un teātra zinātniece, mākslas zinātņu doktore Līga Ulberte.
Piešķir pirmo pakāpi
Reģiona skatē žūrija vērtēja arī trīs mūsu novadu amatierteātru sniegumu. Visaugstāko atzinību un pirmās pakāpes diplomu izpelnījās Bauskas Tautas teātris, kurš izrādīja Elīnas Zālītes lugu «Ērika». Vērtētāji uzteica izvēli, jo skatītāji tika iepazīstināti ar agrāk neredzētu darbu. E. Zālītes sacerējums aktualitāti pilnībā nav zaudējis, jo daudzas problēmas no pirmās brīvvalsts laikiem, kurā notiek lugas darbība, saglabājušās līdz mūsu dienām. Izrāde ir kā vienots veselums, kuru nedaudz bojā stilam neatbilstīgi tērpi, frizūras. «Uzteicu abus galveno lomu tēlotājus – Raiti Pavinkšni un Līgu Druviņu. Viņi precīzi izpildīja uzdevumu – labi strādāja partnerībā. Uz viņiem bija interesanti skatīties,» tā «Bauskas Dzīvei» baušķeniekus novērtēja žūrijas dalībniece Līga Ulberte.
Režisore Ināra Hegenbarte, paužot prieku par žūrijas labajiem vārdiem, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka Ā. Alunānu apzināti nav izvēlējusies: «Teikšu godīgi, es neatrodu, kas viņa lugās mani šodien varētu uzrunāt. Priecājos, ka iestudējām Elīnas Zālītes darbu. Viņa ne mazāk par Alunānu pelnījusi, lai viņu atceras.»
Viss rotē ap galveno
Otrās pakāpes diplomu žūrija piešķīra Ingus Pavinkšņa Bārbeles pagasta amatierteātrī «Bārbelīši» iestudētajai Ā. Alunāna lugas «Icigs Mozes» izrādei. Galvenā loma uzticēta bārbelietim Jānim Folkmanim. Iestudējums skatītājiem izrādīts reizes piecpadsmit, tādēļ skatē viss ritēja gludi. «Nevaru teikt, ka ar Iciga lomu es būtu dikti mocījies. Kaut kādi uzķēru viņa runas stilu, izpratu un pieņēmu varoņa attieksmi pret notiekošo. Centos visu darīt mūsdienīgi, jo Alunāna uzrakstītais redzams visapkārt. Par nemaksāšanu no mājām izliek cilvēkus, un beigās atklājas, ka tās bijušas krāpnieku shēmas. Līdzīgi kā Abukalna meitas līgavainis devies peļņā uz Pleskavu, arī tagad daudzi jauni cilvēki brauc peļņā. Tikai citā virzienā. Šīs paralēles man palīdzēja spēlēt,» par savu lomu stāsta J. Folkmanis.
Teātra kritiķe A. Andersone tieši to arī uzsver – šajā izrādē svarīgi bija izvēlēties aktieri, kurš «notur» iestudējumu. J. Folkmanis Iciga lomā to paveica. Viņš uzņēmās būt par galveno, ap viņu visi rosījās. Tas bija gaumīgi un interesanti. Vērtējot Bārbeles aktieru sniegumu, A. Andersone izteicās par Ā. Alunāna daiļradi kopumā. Vairumam viņa lugu ir kultūrvēsturiska nozīme. Atrast tekstos un sniegt skatītājiem mākslinieciskās vērtības – tur jābūt talantīgam režisoram. Viņam daudz jāstrādā ar aktieriem, lai izrāde nekļūtu banāla, lai neveiksmīgas klišejas nenomāktu vēstīto. Uzteicot J. Folkmaņa tēlojumu, kritiķe aizrādīja, ka režisors novārtā atstājis pārējos aktierus. Viņiem trūkst izstrādātu mizanscēnu, dažbrīd nav skaidrs, vai viņi sarunājas savā starpā vai ar skatītājiem zālē.
Laukos un pilsētā
Teātra kritiķim Atim Rozentālam «Bauskas Dzīve» lūdz novērtēt Vecsaules amatieru izrādīto Jāņa Akuratera darbu «Apvienosimies». Par savu sniegumu vecsaulieši ieguva trešās pakāpes diplomu. Arī šeit tika uzteikts galvenās varones atveidotājas Agates Vītolas veikums. «Savu lomu viņa ir izpratusi un izrādes laikā konsekventi pilda doto uzstādījumu,» teic A. Rozentāls. Pārējo aktieru saspēle ne vienmēr bija tik veiksmīga.
Kritiķis uzteic režisores izvēli strādāt ar J. Akuratera darbu. Taču daudz kas tajā šķiet mūsdienām neatbilstīgs. J. Akuraters nepārprotami vēstī, ka pilsētā dzīvo sliņķi un negodīgi cilvēki, bet viss dzīves daiļums ir laukos. Tomēr lauku darbi ir neciešami smagi, turpretī pilsētnieki dzīvi var nebēdnīgi baudīt. «Izrādē tas tiek mums rādīts, bet īsti tam piekrist negribas. Jāteic, ka Akuraters ar šo pagājušā gadsimta divdesmitajos gados sarakstīto lugu nekur tālāk par Alunāna 19. gadsimtā tapušajiem darbiem nav ticis. Tas rada problēmas mūsdienās, šos darbus iestudējot,» vērtē kritiķis.
Jādod aktieriem atslēga
Par skati kopumā Atis Rozentāls sacīja, ka redzētais ir labā līmenī. Nav spilgtu virstoņu un patīkamu pārsteigumu, bet nav arī, no kā kaunēties. Režisoram ir jāatrod katra iestudējuma atslēga un tā jāizskaidro aktieriem. Viņiem svarīgi saprast, ko viņi dara, vai tas ir reālistisks vai komisks tēlojums. Ieturētais stils jāsaglabā visas izrādes garumā – «mišungs» no visa kā nav jātaisa.
A. Rozentāls rosināja domāt arī par iestudējuma vizuālo koptēlu. Amatierkopām nav vajadzīga dārga scenogrāfija, tās to nemaz nevar atļauties. Taču gaumes standartiem ir jābūt. «Kustības, mizanscēnas, savstarpējie dialogi, kuros aktieri redz un jūt sarunu biedru. Tas viss ir režisora darbs. Iestudējumā jācenšas radīt intrigu, noturēt skatītāju uzmanību pie tās,» skaidro žūrijas dalībnieks.
Žūrijas vērtējums
Bauskas Tautas teātrī iestudētā E. Zālītes luga «Ērika» ieguva 42 punktus un I pakāpes diplomu.
Bārbeles pagasta amatierteātrī «Bārbelīši» iestudētajai Ā. Alunāna lugai «Icigs Mozes» – 36 punkti un II pakāpe.
Vecsaules amatierteātrim par Jāņa Akuratera darbu «Apvienosimies» – 32 punkti un III pakāpe.
