Akciju sabiedrība «Hansabanka» pagājušajā nedēļā rīkoja jau otro pavasara konferenci. Tās devīze šogad – «Mūsu pieredze Eiropai».
Akciju sabiedrība «Hansabanka» pagājušajā nedēļā rīkoja jau otro pavasara konferenci. Tās devīze šogad – «Mūsu pieredze Eiropai».
Tika spriests par Latvijas uzņēmumu un to darbinieku konkurētspēju Eiropas tirgū. Vairākās lekcijās izskanēja interesantas, uzņēmējdarbību rosinošas, kā arī pārdomas veicinošas atziņas.
Aicinājums pasaules tirgū
Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners saistoši stāstīja par konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem pirms Latvijas dalības ES un vēlāk, iekļaujoties tās valstu saimē. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijas rīcībā nonāk visi jau ilgākā laikā izstrādātie ES ārējās tirdzniecības noteikumi. E. Kušners rosināja mūsu uzņēmējus būt gataviem ielāgot šo nosacījumu un varbūt jau laikus reorganizēt savu uzņēmējdarbību tādu preču ražošanai, kas būtu interesantas ārpus Eiropas tirgus. «Varbūt ne tik daudz tagad vajag koncentrēties ES iekšējā tirgus iekarošanai, bet izmantot ES kā tramplīnu pasaules tirgus apgūšanai,» padomu sniedza E. Kušners. Vēl viņš rosināja uzņēmējus izvērtēt savas prioritātes un apjaust tās jomas, kurās patiesi ir iespējams konkurēt, bet no mazāk efektīvām nozarēm atteikties.
Biroja direktors uzskata, ka tiesiskā un ekonomiskā ziņā Latvija jau tagad ir gatava ES, bet psiholoģiski mēs esam visnegatavākie sākt citādu dzīvi pēc 2004. gada 1. maija. Joprojām mūsu cilvēki pārāk daudz domā kategorijās «mēs» un «viņi», ar tiem otriem saprotot ES. Jāmaina cilvēku domāšana, liekot saprast, ka «mēs» jau tagad esam daļa no «viņiem», daļa no ES.
Jāmācās iegūt ES naudu
Uzņēmējs Jānis Bergs, akciju sabiedrības «Microlink» valdes loceklis, iezīmēja vairākas negatīvas Latvijas šī brīža ekonomiskās realitātes. Tās apzinot, uzņēmējiem, arī politiķiem ir steidzīgi jāmeklē risinājums. Latvijā ir ļoti mazs noieta tirgus, jo valsts iedzīvotāju skaits nav liels. Tāpēc uzņēmējiem arvien intensīvāk jādomā par iespējām produkciju eksportēt. Pašlaik tikai septiņi procenti Latvijas uzņēmumu kaut ko eksportē. Arī iedzīvotāju aktivitāte mazās uzņēmējdarbības attīstībā mūsu valstī ir ļoti zema. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 18 aktī- vie uzņēmumi, bet ES valstīs no 40 līdz 60. Vēl viena negatīva iezīme ir tā, ka mūsu uzņēmēji vēl pietiekami labi neprot izmantot ES pieejamo finansējumu. «Projektu izstrādāšana – tā joprojām pārāk daudziem cilvēkiem Latvijā ir problēma,» tā J. Bergs.
Antiņa vietā Cepli
SIA «Latvija Statoil» izpilddirektore Baiba Rubesa konferencē raksturoja mūsu valsts darba ņēmējus. Klāstīti tika vairāki pozitīvi piemēri. Mūsu cilvēku darba spējas ir augstākas nekā vidusmēra Eiropas strādājošiem. Piemēram, «Statoil» Īrijas uzņēmumos jau runā par Baltijas standartu un sūta darbiniekus pie mums mācīties strādāt un organizēt darbu. Tomēr B. Rubesa uzskata, ka vēl daudz ko var šajā jomā sasniegt. Latvijā darba ņēmējam labi jāprot trīs valodas: latviešu, angļu, krievu. Pēdējā diemžēl daudzviet tiek atstāta novārtā. Vēlāk biznesā to var nākties nožēlot.
«Latviešu kultūras galvenais varonis ilgus gadus bija An- tiņš – cēlais zaudētājs. Pienācis laiks mainīties. Mums tagad vairāk vajadzētu tādus cilvēkus kā Ceplis, kuri pat bankrotējot spēj pārliecinoši apgalvot: «Es biju varens, un es būšu varens!»» meklējot paralēles mūsu uzņēmējdarbībā un literatūrā, aicināja B. Rubesa.
Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties
Interesantu veiksmīgas uzņēmējdarbības aspektu piedāvāja SIA «Fontes R
