Tagad arī baušķeniekiem, braucot uz Rīgu, jāliek aiz auss – lai nenāktos šķirties no naudas (līdz 50 latiem), pat parkā uz soliņa nemēģiniet iemalkot aukstu sidru un labāk staigājiet tikai pa trotuāriem.
Tagad arī baušķeniekiem, braucot uz Rīgu, jāliek aiz auss – lai nenāktos šķirties no naudas (līdz 50 latiem), pat parkā uz soliņa nemēģiniet iemalkot aukstu sidru un labāk staigājiet tikai pa trotuāriem. Pagājušajā nedēļā stājušies spēkā Rīgas jaunie sabiedriskās kārtības noteikumi. Tajos paredzēts, ka turpmāk par parādīšanos publiskās vietās ar atvērtu alus pudeli vai citu grādīgo dzērienu pienāksies sods. Tāpat aizliegts uzturēties Rīgas centra parku zālienos. Minēti vēl citi ierobežojumi, piemēram, nedrīkst spļaut, piegružot apkārtni, zīlēt, uzmākties ar ubagošanu. Noteikumos iekļautas arī citas normas.
Jaunie noteikumi radījuši rezonansi sabiedrībā. Par novitātes efektivitāti šķietami apmierināti izskatās tikai to ieviesēji. Tas mazināšot dzerstīšanos, alus «plūdus» Rīgas centrā, jauniešu alkoholismu. Respektīvi, mēs citu acīs nenoliedzami izskatīsimies solīdāki, arī pilsētas zālieni iecelti muzeja eksponātu kārtā. Argumentācija saprotama, taču… Vispārējā sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Tāpat kā visur civilizētajā pasaulē, arī pie mums ir negācijas. Zinām kopējo fonu, izjūtam, cik droši parasts pilsonis jūtas Rīgā uz ielas. «Bomži», pārdzērušies deklasēti elementi, garāmejošas šaubīgas kompānijas ir neatņemama galvaspilsētas dzīves sastāvdaļa. Vai viņus visus ir iespējams izolēt?
Taču ne mēs vien kādi baltie zvirbuļi. Atceros skatu Vācijā, Berlīnes pašā centrā, kad kopā ar tūristu grupu devāmies aplūkot pedantisko vāciešu galvaspilsētu. Ielas malā, nelielā skvērā, neviena netraucēti, vārtījās tādi paši, piedodiet par izteicienu, pārdzērušies «purni» kā tunelī pie Rīgas autoostas. Kolēģe, kura vairākkārt izglītojusies izslavētajā demokrātijas zemē Amerikā, atcerējās, ka Vašingtonā, pie paša Baltā nama, neviens netrenkā ubagotājus, kas, ērti iekārtojušies, dienu un nakti pavada glīti koptajā zālienā. Tāda ir dzīve, un tāda ir realitāte.
Lai cik labu nodomu vadīti ir šo jauno sabiedriskās kārtības noteikumu ieviesēji, tomēr raugos uz šo jauninājumu ar zināmu skepsi. Protams, formāli būs sodītie, noķers grēkāžus, kas atļausies pastaigāties pa zālieniem, uz soliņa iedzert alu, arī «bomžus» patrenkās, kompānijas no kāpņu telpām padzenās, taču ielāps tiek likts uz pārāk sairuša auduma. Neesmu pārliecināta, ka policijai spēki būtu jāizšķiež, pētot garāmejošo pilsoņu pudeļu etiķetes un trenkājot mīlnieku pārīšus no parku zālieniem. Varbūt turpat blakusieliņā, neviena netraucēts, tikmēr darbojas kabatzaglis vai nevainīgam naksnīgam gājējam uzglūn kāds nelietis.
