Vēl nav videi draudzīgas dabas apsaimniekošanas koncepcijas, aizsargājamo upju un zivju saraksta, toties 101 hidroelektrostacija jau darbojas, un vēl ap 30 tiek steigā projektētas. Vai tā nav bezkaunība?
Vēl nav videi draudzīgas dabas apsaimniekošanas koncepcijas, aizsargājamo upju un zivju saraksta, toties 101 hidroelektrostacija (HES) jau darbojas, un vēl ap 30 tiek steigā projektētas. Vai tā nav bezkaunība? Vai šo letālo «trombu» mūsu upēm nav vismaz desmit reižu par daudz? Kādēļ tik dāsni ar dubultiem tarifiem tiek atbalstīta viena uzņēmējdarbība starp daudzām citām, kuras prece – elektroenerģija – ir pietiekoši saražota, un krīze nedraud?
Finanšu ministrs Gundars Bērziņš bija spiests atzīt, ka tā ir ekonomiska kroplība, kura tūlīt esot jāsakārto. To var raksturot kā plaša mēroga haotisku iejaukšanos dabā, kam nav precedenta un kaut mazākās nepieciešamības.
Kā zinām, tad tepat kaimiņos Lietuvā vispirms tika sastādīti nepieciešamie aizsarglikumi, un tikai tad sākās uzņēmējdarbība. Nu pavērtēsim situāciju – 0,32 procenti no kopīgi saražotās strāvas, ko dos mazie HES, ir konkurētnespējīga, sīka niecība pret to projekta, celtniecības un ekspluatācijas izmaksām. Bet vēl lielākus neaprēķināmus zaudējumus tie nesīs ekosistēmai. Tos nav iespējams kompensēt ne ar tūrisma, sporta, atpūtas vai kādas citas infrastruktūras cerībām. Pārlasot vides aizsardzības speciālistu rakstos publicētos protestus, var tikai jautāt – prātiņ, kur tu kavējies?
Paceļot ūdens līmeni pie Bauskas maksimāli par 3,3 metriem un veidojot uzplūdinājumu 21 kilometra garumā aptuveni līdz Brunavai, sāksies neatgriezeniskas sekas. Applūdīs vecās krasta stiprinājuma zonas, salas, ietekas, izzudīs dabīgās ainavas un senlejas, veidosies jauni izskalojumi, bet nemierīgajās kriteņu zonās var sākties neprognozējamas aktivitātes. Tas visnelabvēlīgāk ietekmēs zivju nārstu, kā arī ūdensputnu un augu eksistenci. Neviens nevar paredzēt, kā dambis, samazinot ūdens tecējumu, ietekmēs ledus iziešanu un upes pašattīrīšanos.
Kur cilvēks sāk nepārdomātu cīņu ar dabu, tur drīz vien notiek zili brīnumi. Piemēram, ko darīs mazais zivju dzenītis un pārējie ūdens sugu putni, ja čalojošu sēkļu un atsegtu akmeņu vietā viļņosies samocīti dziļi ūdeņi, kur nekad vairs neskanēs upes priecīgā rīta dziesma pie makšķernieka kājām? Ievu ziedu senlejas maijā pie Codes, Likverteniem vai Plūdoņiem līdz «kaklam» ūdenī apjukušas «lūkosies» apkārt. Nenozagsim nākamajām paaudzēm to skaistumu, ko mums devis pats Dievs, baudot Latvijas dabas vienreizību!
Kādā publikācijā SIA «Ekohidrobaus» direktors Andis Namnieks, saucot skaitļus un ekonomiskos aprēķinus, centās pierādīt tikai racionālu izdevīgumu, neminot nevienu negatīvu faktoru.Viņa pozīciju var arī saprast. Ir mēģināts atsaukties uz vides sakārtošanu, kā arī tūrisma un sporta attīstības iespējām reģionā. Ļoti jāšaubās par tādu optimismu. Es teikšu, lūk, ko – ja nu ir kāds, kurš reāli tīra, sakārto vai kopj dabu, tad tā ir Zaļo kustība, viņu atbalstītāji, skolu jaunatne un atsevišķi īpašnieki. Nekādi citi pārkārtošanas darbi, izņemot sanitāro kopšanu, nav veicami. Te nav jāstāda ne atpūtas parki, ne citi veidojumi. Upes pašas zina, uz kuru pusi tām jātek, kam tur jāmājo un kam jāaug, var tikai priecāties par dabas gudrību.
Nepārvērtēsim arī ļoti daudzinātās tūrisma potences. Par kādu tūrismu vai atpūtu runā projekta autori? Nedomāju, ka ārzemju vai pašmāju atpūtniekiem ir pievilcīgi dažādi urbanizācijas objekti, bez kuriem, protams, cilvēce nevar iztikt. Tie vienkārši jāpieņem ar sapratni un jāpacieš kā zobu sāpes.
Cienījamie HES cēlāji un tūrisma ideju paudēji, vai uz Rīgas un Pļaviņu HES ūdenskrātuvi ved kāds tūristu maršruts? Vai tur ir redzētas tūristu grupas? Diemžēl tur nav novērojami ne burātāji, smaiļotāji, ūdensmotociklisti, peldētāji vai citi atpūtnieki. Nu aizbrauciet paši kādā vasaras brīvdienā ar ģimenēm uz Rīgas HES, uzceliet tur teltis un sauļojieties uz nebēdu, bet nepiedāvājiet šo absurdu citiem! Arī Mēmeles vai Mūsas HES vairāk atbaidīs nekā pievilinās tūristus. Ikvienu atpūtnieku var pievilināt neskarta, vienreizēja un sakopta daba. Cita lieta, ka vietējiem ļaudīm un uzņēmējiem pagaidām vēl nav pieejami līdzekļi un izdevīgi kredīti, lai apkārtni sakārtotu atbilstoši tūrisma industrijas prasībām. Bet te ir arī mūsu nākotnes rezerves un kapitāls saprātīgai apsaimniekošanai. Kādā senā reliģijas grāmatā lasīju paredzējumu – pienāks laiks, kad cilvēkiem uz Zemes būs ļoti daudz naudas, bet ne par kādu naudu nevarēs nopirkt tīru gaisu, ūdeni vai augļus, jo to gluži vienkārši vairs nebūs.
Vai mazo HES bums var dot kādu peļņu valstij un gandarījumu sabiedrībai, par to vēl aktīvi jādiskutē visām ieinteresētām pusēm. Pilnībā šo jautājumu var izšķirt tikai visu iedzīvotāju balsošanas vai aptaujas veidā. Nav godīgi, ka atsevišķu pagastu vadītāji ir atbalstījuši HES celtniecību savu iedzīvotāju vārdā. Arī Būtiņģi Lietuvā cēla steigā un slepenībā, nerēķinoties ne ar Zaļo protestiem, ne kaimiņvalstu interesēm, tādēļ par šo bīstamo objektu vēl šķēpi lūzīs.
Pēc gadiem, kad ekoloģiskās anomālijas pētīs ārzemju eksperti, viņi situāciju raksturos ar vienu teikumu: ja jūs to paši pieļāvāt, tad jūs to arī esat pelnījuši.
Kāds teologs ir teicis – vislielākā cilvēces nelaime ir muļķība, ja tā sāpētu, tad vaidētu visa pasaule.
U. GRĀVĪTIS Brunavā
