Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību, socioloģisko pētījumu firma SKDS pēc Eiropas integrācijas biroja pasūtījuma februārī aptaujāja 1037 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību (ES), socioloģisko pētījumu firma SKDS pēc Eiropas integrācijas biroja pasūtījuma februārī aptaujāja 1037 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju pozitīvi noskaņoto skaits ir samazinājies par 8,6% uz atturīgo vērtējumu «nezinu, nezinu».
Optimisms mazinās, šaubas palielinās
Tomēr pusei (49,7%) Latvijas iedzīvotāju kopumā ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Nedaudz vairāk par trešdaļu respondentu (36,3%) savu attieksmi pret ES apzīmē kā negatīvu, bet 14% aptaujas dalībnieku nav spējuši sniegt konkrētu vērtējumu.
Latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi 55% un 43,2%).
Nedz pozitīva attieksme, nedz iestāšanās termiņa pareģojums vēl neliecina par pozitīvu balsojumu. Pozitīva attieksme pret ASV vēl nenozīmē iespējamu pozitīvu balsojumu, lai kļūtu par ASV 51. štatu. Tāpēc mazliet atšķirīgas ir atbildes uz jautājumu «Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?».
Ja balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā notiktu februāra sākumā, «par» balsotu 41,4% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt nedaudz mazāk kā trešdaļa jeb 32,7% aptaujāto balsotu «pret» Latvijas iestāšanos ES. Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa jeb 26% respondentu nav gribējuši paust konkrētu nostāju.
Kopumā 60,1% respondentu uz sociologu jautājumu «Kad, pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā?» nosaukuši termiņu. Vairākums aptaujāto uzskata, ka Latvijai šajā savienībā vajadzētu iestāties tuvākajā laikā, no tiem puse Latviju grib redzēt Eiropas Savienībā jau līdz 2005. gadam. Tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties ES.
Atbalsta studenti, viskritiskākie – vidzemnieki
Salīdzinot novadus, pozitīvāka attieksme pret ES ir Zemgalē (52,8%), bet visrezervētāk spriež (atbilde «negatīva») Vidzemē dzīvojošie (40,4%). Savukārt Latgales iedzīvotāji vidēji biežāk nav spējuši paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (25,3%).
Laukos un arī Rīgā dzīvojošie tradicionāli izrādījušies nedaudz kritiskāki savā attieksmē pret Eiropas Savienību nekā citās Latvijas pilsētās dzīvojošie. Tā 39,1% lauku iedzīvotāju un 38,4% rīdzinieku ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret ES. Tomēr «par» balsotāju skaits lauku iedzīvotāju vidū pēdējos mēnešos pieaudzis par astoņiem procentiem. Citu Latvijas pilsētu iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir zemāks (33,6%).
Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no Latvijas iedzīvotāju nodarbošanās, redzams, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir skolniekiem, studentiem (par 66,3%), vadītājiem, menedžeriem (62,8%), mājsaimniecēm (57,4%), speciālistiem (54,5%) un kalpotājiem (54,9%). Kritiskāka attieksme tradicionāli saglabājusies zemniekiem (pret 80%), pensionāriem (44,1%), uzņēmējiem (40%) un… vīriešiem (40,2%).
Vēlas vairāk informācijas
Aptaujā gandrīz trešdaļa iedzīvotāju (30,1%) atzina, ka viņiem trūkst pamatzināšanu par Eiropas Savienību. Ceturtdaļa aptaujas dalībnieku vēlas iegūt informāciju par sociālās un veselības aizsardzības politiku (25,7%) un nodarbinātības politiku (24,3%). Kopumā nedaudz retāk Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas tādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos kā cilvēktiesību aizsardzība (23,3%) un darba likumdošana (23,0%).
Jaunieši (no 18 līdz 24 gadiem) vēlas vairāk vispārējas informācijas par ES (33,4%) un par izglītību (28,9%). Aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem visbiežāk gribētu uzzināt par ekonomisko un monetāro politiku (17,2%). Savukārt gados vecākie Latvijas iedzīvotāji biežāk atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par sociālo un veselības aizsardzības politiku (29%).
Vīriešiem biežāk nav pietiekamas informācijas par drošības un aizsardzības politiku (16,2%) un lauksaimniecības un zvejniecības politiku (15,5%).
Apmēram trešdaļa Latgalē dzīvojošo aptaujas dalībnieku (36,7%) atzinuši, ka viņiem trūkst vispārēju ziņu par ES. 26% no tiem norādījuši, ka vēlētos iegūt informāciju par nodarbinātības politiku un cilvēktiesību aizsardzību. Arī pilsētniekiem (izņemot rīdziniekus) visvairāk trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību.
