Lielākajai daļai izglītības iestāžu audzēkņu mācību gads ir beidzies.
Lielākajai daļai izglītības iestāžu audzēkņu mācību gads ir beidzies. Ik gadu šajā laikā aktualizējas jautājums par skolēniem, kuri ieguvuši nepietiekamu vērtējumu. Bauskas rajonā šādu audzēkņu skaits sasniedzis vienu no augstākajiem rādītājiem valstī – 16 procentu. Minēti dažādi iemesli – slikta vecāku un mācību iestādes sadarbība, nepietiekama pedagogu pieredze darbā ar tiem, kas lēnāk apgūst mācību vielu, skolotāju deficīts, taču par galveno cēloni nosaukts nevis skolēnu slinkums, bet gan motivācijas trūkums.
Vairāki speciālisti to skaidro ar izglītības lomas samazināšanos. Nereti bez izglītības iespējams strādāt labi apmaksātu darbu. Akmens esot metams arī to vecāku lauciņā, kas neinteresējas par bērnu sekmēm.
Pagājušajā nedēļā biju topošo pirmklasnieku vecāku sapulcē. Arī tur pieminēja vecāku uzmanības trūkumu savām atvasēm. Pieaugušos mudināja padomāt un izvērtēt, vai pārmērīga dzīšanās pēc labklājības attaisnojas. Ja ar bērnu nevarot tikt galā, nevajagot kautrēties izmantot skolas psihologa un sociālā pedagoga pakalpojumus. Tagad esot moderni – katram savs psihologs.
Protams, visiem nebūs vienīgi augsts un optimāls vērtējums, taču par “divnieku karaļiem” nav jākļūst. Kāda tad ir tā labā pieredze? Parunājot ar “labinieku” vecākiem, vairākumā gadījumu jūs dzirdēsit – bērnam ir savs dienas režīms, dators pieejams tikai noteiktu laiku, ir diezgan stingras prasības un neliela kabatas nauda. Šo bērnu vecāki strādā pat vairāk un ilgāk. Taču viņi atrod laiku visam – apmeklē vecāku sapulces un par bērna sekmēm interesējas regulāri. Šī sadarbība vainagojas ar labiem rezultātiem. Bērns katram vecākam taču ir vērtīga dāvana. Kāpēc visu sabojāt?
