Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis LPS 17. kongresā aicināja klātesošo satiksmes ministru Aināru Šleseru izsludināt Latvijā ārkārtas situāciju ceļu nozarē.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis LPS 17. kongresā aicināja klātesošo satiksmes ministru Aināru Šleseru izsludināt Latvijā ārkārtas situāciju ceļu nozarē.
Kongress notika 18. maijā Jelgavā. Tā informēja organizācijas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Kavē arī reformas
“Ceļi ir jautājums numur viens jebkurā pašvaldībā. Ir laiks palūkoties patiesībai acīs un atzīt, ka nekur citur visā Eiropas Savienībā nav tik sliktu ceļu,” sacījis LPS priekšsēdis. Latvijā līdz 2013. gadam paredzēta tikai ceļu “lāpīšana”, taču brauktuvju sliktais stāvoklis neļauj attīstīt pilsētas. Neviena pārējo reformu iecere neīstenosies, ja nemainīsim attieksmi pret ceļiem, uzskata A. Jaunsleinis.
“Mums jāizšķiras, vai vēlamies attīstīties vai paliksim par atpalikušu nomali,” brīdinājis LPS vadītājs. Ceļu attīstībai ir divas alternatīvas: piemērot ceļu un ielu garumu šai nozarei pieejamam finansējumam vai tomēr palielināt finansējumu atbilstīgi ceļu un ielu garumam. Satiksmes ministrijai ir jāizstrādā un valdībai jāpieņem ielu un ceļu sakārtošanas programma un jāpiešķir tās īstenošanai atbilstīgs finansējums, kā arī jāiekļauj šīs problēmas risinājums Nacionālajā attīstības plānā. “Ceļiem un izglītībai jākļūst par valsts attīstības prioritāti, ir jārada iespēja dzīvot un strādāt ne tikai centrā,” uzsvēris LPS priekšsēdētājs.
Nosauc svarīgākās problēmas
Uz kongresu devās lielākā daļa mūsu rajona vietvaru vadītāju, teica rajona Padomes (RP) sekretāre Baiba Marčenkova. Kā tas notiek parasti, LPS priekšsēdētājs A. Jaunsleinis un komiteju vadītāji pasākumā ziņoja par pērn paveikto, stāstīja LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdis Aivars Okmanis (Bauskas RP un Rundāles pagasta padomes vadītājs). Turklāt kongresa dalībnieki pieņēma vairākas rezolūcijas Saeimai un Ministru kabinetam (MK). Dokumentos – “Par valsts un pašvaldību autoceļiem”, “Par pasažieru sabiedrisko pārvadājumu organizāciju valstī”, “Par pašvaldību dzīvojamo fondu”, “Par sekmīgas administratīvi teritoriālās reformas nosacījumiem” u. c. – atklātas pašlaik svarīgākās problēmas pašvaldību darbībā.
Tikai 14 procentu vajadzīgā
A. Okmanis runāja par vairākām tēmām. LPS pacietīgās sarunās panākusi, ka šogad valsts pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai piešķīra 56,87 miljonus latu. Finansējums ir ievērojami paaugstināts, proti, salīdzinājumā ar 2006. gadu tas ir par 77 procentiem lielāks. Par to “Bauskas Dzīve” jau informēja gada sākumā. Jāatgādina, ka 2006. gadā valsts piešķīra apmēram 36 miljonus latu, bet 2005. gadā – 18 miljonus latu.
Saistībā ar novadu veidošanu valsts 12 miljonus latu paredzējusi otrās šķiras autoceļu uzturēšanai. Katram rajonam tie būs 200 līdz 300 tūkstoši latu. Tomēr minētā nauda nav pietiekama. Disproporcija joprojām ir par sliktu pašvaldībām, proti, no visiem līdzekļiem, kas piešķirti ceļiem Latvijā, vietvarām ir ievērojami mazākā daļa, tā Bauskas RP vadītājs. Pašlaik, pieskaitot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, vietvaras otrās šķiras ceļu uzturēšanai saņem tikai 14 procentu no nepieciešamā. Izņemot sabiedrisko drošību, joprojām šajā jomā pašvaldības nevar pretendēt uz ES līdzfinansējumu.
Mūsu rajona pārstāvis runāja arī par sabiedrisko transportu. LPS pagājušajā periodā aizstāvējusi viedokli, ka maršrutus pasūta reģionālās pašvaldības, nevis centralizēti Rīgā.
Grūtības ar priekšfinansējumu
Līdz šim ūdenssaimniecības sakārtošanas programma realizēta divās daļās, proti, apdzīvotās vietās līdz 2000 un virs 2000 iedzīvotājiem. To, kam piešķirt finansējumu, izlemj Vides ministrija. Mūsu rajonā ūdenssaimniecība sakārtota tikai Ceraukstes, Codes un Rundāles pagastā. LPS vienojusies ar līdzekļu piešķīrējiem, ka turpmāk pašvaldību projektus atbalstīs reģionālo kvotu apmērā.
Sakārtojot ūdenssaimniecību, vietvarām visvairāk grūtību sagādā priekšfinansējuma iegūšana. Pašvaldībām jāņem kredīti, jāmaksā procenti, bet ES līdzekļi sedz tikai 75 procentus izdevumu.
Enerģētikas jomas aktualitāte – akciju sabiedrība “Latvenergo” negrib atdot ielu apgaismojumu pašvaldībām. Tajā pašā laikā valstī divi procenti elektrotīklu ir bezsaimnieka, kaut tie piegādā elektroenerģiju. Uzņēmums cer, ka pašvaldības pārņems un sakārtos šīs līnijas, sacīja A. Okmanis.
Valsts nepilda pienākumu
Vajadzētu atjaunot tiesības vietvarām izsludināt ārkārtas situācijas. Pašlaik pašvaldības to var ierosināt, bet izdara MK. Tas ir pārāk ilgs process, uzskata RP vadītājs. Neatrisināts jautājums ir vietvaru ugunsdzēsības dienestu finansējums. Tā ir valsts funkcija, tāpēc tai jāpiešķir līdzekļi. Joprojām valstī nestrādā alternatīvā sakaru sistēma, kad lielās teritorijās pazūd elektroenerģija.
Pērn LPS panākusi ēku renovācijas vienkāršošanu. Valsts izstrādājusi dzīvojamā fonda veidošanas programmu. Dzīvojamās mājas celtniecību tajā pieteicis Bārbeles pagasts. Valsts garantē tikai 30 procentu līdzfinansējuma, un pašvaldībai ir grūti piesaistīt vēl vajadzīgo naudu. Līdzfinansējumam būtu jābūt lielākam, tā A. Okmanis.
Neprotot veidot budžetu
Pagājušā gada 16. kongresa nozīmīgākā tēma un pieņemtā rezolūcija bija lūgums valstij mazināt birokrātiju. “Mans viedoklis – nekas neliecina, ka birokrātija valstī būtu mazinājusies,” pārdomās dalās Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš.
Pērn LPS vadītājs A. Jaunsleinis kritizēja pie varas esošos politiskos spēkus par neskaidru un netaisnu līdzekļu sadali pašvaldību investīciju projektiem, lielāko daļu atvēlot budžeta grozījumos. A. Āboliņaprāt, tā kā šis process izraisa partiju plēšanos, valsts finansējums vietvaru investīciju iecerēm jāparedz jau sākumā, lai to nevajadzētu darīt budžeta grozījumos. Ja valsts pieļauj šādu situāciju, tas nozīmējot, ka tā ar Finanšu ministriju priekšgalā neprot veidot valsts budžetu.
***
Uzziņai
– Valdība tikai aprīlī pieņēma lēmumu, kā sadalāma gandrīz divus miljonus lielā Saeimas deputātu piešķirtā mērķdotācija pašvaldībām.
– Saeimas frakciju vadītāji noliedza, ka tautas priekšstāvji mērķdotācijas dala, ņemot vērā partijas piederību. Taču vietvaru vadītāji uzskata, ka tai ir svarīga nozīme. Arī Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis šīgada janvārī, iestājoties Latvijas Zemnieku savienībā, kā vienu aspektu minēja – piesaistīt finansējumu ir vieglāk, ja pašvaldības vadītājs ir piederīgs kādai vadošajai partijai.
