Senās mūzikas festivāls Bauskā un Rundālē šogad nenotiks. To «Bauskas Dzīve» uzzināja sarunā ar Rīgas Senās mūzikas centra izpilddirektori Solvitu Sējāni.
Senās mūzikas festivāls Bauskā un Rundālē šogad nenotiks. To «Bauskas Dzīve» uzzināja sarunā ar Rīgas Senās mūzikas centra izpilddirektori Solvitu Sējāni. Domu apmaiņā piedalījās arī Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
«Nav viena noteikta iemesla, kālab Senās mūzikas festivāls netiek rīkots. Var runāt par dažādu apstākļu sakritību,» atzīst Solvita Sējāne. Festivālu organizēšanas iniciatīva pieder Bauskas pils muzejam. To atbalstīja Rīgas Senās mūzikas centrs. Septiņi festivāli kļuva par Latvijas mūzikas dzīves ievērojamiem notikumiem. «Pēdējos gados aizvien jūtamāk izpaudās pretruna starp mākslu un komerciju,» secina Solvita Sējāne. Sorosa fonds-Latvija un Kultūrkapitāla fonds pārtrauca projekta finansēšanu, tāpēc rīkotājiem pašiem vajadzēja meklēt sponsorus. Izdevumi bija milzīgi un vairākkārt pārsniedza ieņēmumus.
Naudas devēju prasības reizumis neatbilda festivāla rīkotāju izvirzītajiem kritērijiem. Kļuva skaidrs, ka nebūs iespējams rīkot elitārus svētkus šauram klausītāju lokam, jo sponsoru intereses bija saistītas ar plašu publicitāti un masveidīgumu. Par to vairākkārt tika diskutēts speciālistu lokā. Solvita Sējāne atsauc atmiņā sarunas ar Rundāles pils vadību, kas konsekventi iestājās pret senās mūzikas festivāla pārvēršanu par masu svētkiem. Formai ir jāatbilst saturam. Ir bezatbildīgi aicināt uz pili 3000 klausītāju, ja ir skaidri zināms, ka pils labi var uzņemt daudz mazāku skaitu apmeklētāju. Turklāt pārspīlēta sarīkojuma masveidība (komercializācija) vienmēr ir radījusi mākslinieciskus kompromisus – pārspīlēti lielas, vidi graujošas skatuves, apgaismojumu un apskaņošanos, kas izjauc trauslo un intīmo senās mūzikas gaisotni.
Visiem nepieciešams starpbrīdis
Deviņdesmito gadu sākumā sabiedrībā valdīja milzīgs entuziasms. Mūziķi bija gatavi spēlēt par smieklīgi maziem honorāriem, lai tikai varētu piedalīties festivālā. Laikam ritot, mainījušies sabiedrības uzskati par daudzām lietām un vērtībām. Pārmaiņas skārušas arī senās mūzikas nozari. Solvita Sējāne uzskata, ka Latvijas mūziķi nepilnos desmit gados sasnieguši augstu profesionalitāti. Grupas darbojas patstāvīgi un zināmā mērā izolēti cita no citas. Ar entuziasmu vairs neko nevar panākt. Lai rīkotu festivālus, nepieciešama nopietna motivācija.
Solvita Sējāne spriež, ka «starpbrīdis» bija nepieciešams visiem – mūziķiem, festivāla rīkotājiem un klausītājiem: «Vajag palūkoties uz visu mazliet distancēti, lai saprastu būtību. Mums pašiem šķiet, ka senās mūzikas festivāls ir ļoti svarīgs, jo esam iesaistīti procesā. Bet, iespējams, ka sabiedrība pēc šādiem sarīkojumiem nemaz nealkst. Aizraušanās ar seno mūziku vairs nav tik izteikta arī citviet pasaulē. Tas nenozīmē, ka festivālu rīkošana Latvijā vispār tiks pārtraukta. Noteikti nē, taču svētki būtu jāorganizē profesionāliem menedžeriem, kā tas notiek Rietumu valstīs, nevis brīvprātīgiem entuziastiem. Droši vien festivāli turpmāk nenotiks katru gadu. Senās mūzikas centra speciālisti ir par tradicionālo norišu vietu – Bauskas un Rundāles – saglabāšanu.»
Jāatjauno sagruvušais mūris
Arī Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis atzīst, ka «publika kļuvusi prasīgāka, neviens vairs neizjūt eksotiku, klausīdamies koncertu būvlaukumā. Laikmets izvirza jaunas komforta prasības un vides estētikas kritērijus».
Šogad Bauskas pilī netiks organizēti lieli sarīkojumi, jo iegruvusi pils vecās daļas rietumu puses ieeja. Apmeklētāju plūsma pagaidām organizēta caur pils rekonstruējamās daļas būvlaukumu, kas neatbilst ne drošības, ne estētikas prasībām. Drupu dienvidu un rietumu sienu nostiprināšanas projekts jau izstrādāts, taču iestāde to nevar saņemt, jo trūkst Ls 2500.
Māris Skanis domā, ka nepieciešams izgatavot skatuvei vēsturiski pamatotu saliekamas konstrukcijas jumtu un iegādāties ērtus klausītāju solus.
