Kādas šosezon izskatās mūsu peldvietas Eiropas Savienības kontekstā.
Kādas šosezon izskatās mūsu peldvietas Eiropas Savienības kontekstā. Vai potenciālo viesu un arī pašmāju atpūtnieku vērtējumā esam pavirzījušies tuvāk populāras un atzītas atpūtas vietas statusam?
Pārbauda tikai 31 pludmales vietu
Pašlaik jūrā peldētkārie var justies mierīgi – gan pirmssezonas pārbaude, gan trīs turpmāk veiktās analīzes liecinājušas, ka pagaidām peldēšanas ierobežojumi nav nepieciešami nevienā no tām. Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) nedēļas laikā sola kompetenta speciālista atbildi uz jūsu uzdoto jautājumu, taču par peldūdens kvalitāti tā jau iepriekš prognozējama: «Ezerā x ūdens kvalitātes monitorings netiek veikts, līdz ar to nav zināma ūdens kvalitāte šajā ezerā.» Tas, vai iekšzemes ūdeņos ūdens analīzes tiek veiktas, ir atkarīgs vienīgi no konkrētās ūdenstilpes saimnieka – pašvaldības vai privātpersonas –, no viņa godaprāta un finansiālajām iespējām.
Tāpat kā līdz šim valsts budžeta finansētas pārbaudes joprojām notiek tikai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 31 peldvietā. Līdzīgi kā pērn Sabiedrības veselības aģentūras interneta mājaslapā regulāri tiks publicēti peldūdens monitoringa rezultāti.
Šogad ir vērojama pašvaldību sasparošanās iekšzemes peldvietu pārbaudēm peldsezonā, kura sākusies 1. maijā.
Situācija joprojām slikta
SVA Jelgavas filiāles neinfekcijas slimību epidemioloģijas un higiēniskās ekspertīzes daļas vadītājs Genadijs Krizskis atzina, ka speciālisti darījuši daudz, lai rosinātu pašvaldību vadītājus sekot peldūdens kvalitātei. Filiāle apkalpo arī Bauskas un Dobeles rajonu, tāpēc jau laikus nosūtītas vēstules rajonu vadītājiem, viņi savukārt informējuši pašvaldību pārstāvjus. Šogad līgumi noslēgti ar Jelgavas pilsētas Domi par peldūdens kontroli Lielupes un Svētes upēs, ar Bauskas pilsētas Domi – par Mūsas upes izmeklējumiem. Bauskas rajona Vecumnieku pagasts sasparojies peldūdens kvalitātes pārbaudēm Vecajā ezerā, bet Dobeles rajona Naudītes pagasts – Apguldes ezera monitoringam.
G. Krizskis uzskata, ka situācija joprojām ir slikta, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 300 Zemgales reģionā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem paredzētas aptuveni desmit upes un vēl daudz citu ūdenstilpju. Diemžēl ne SVA filiāle, ne peldētgribētāji pat nenojauš, vai viņi sevi nepakļauj kādām briesmām. Tā, piemēram, Ozolnieku pagastā ir visai populārs karjers, kurš tagad nonācis privātīpašumā. Ir maz cerību, ka saimnieks gādās arī par tādu «sīkumu» kā ūdens kvalitāte. Ja kas gadīsies, tiesu darbi jau nedraud…
Aptuveni 300 latu
Saskaņā ar Ministru kabineta peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumiem par peldvietu iekārtošanu, ūdenstilpes un pludmales izmantošanas drošību un uzturēšanu kārtībā, par higiēnas prasību ievērošanu atbild attiecīgās teritorijas pašvaldība. Ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas valdījumā, atbildība jāuzņemas viņiem. Peldsezonai tuvojoties, viņiem būtu jāslēdz līgumi ar SVA filiālēm par ūdens kvalitātes kontroli. Protams, parasti aizbildinājums ir naudas trūkums, taču G. Krizskis uzsvēra, ka, izvēloties tikai pašas nepieciešamākās analīzes, sezonā nav jātērē daudz vairāk par 300 latiem.
SVA Jelgavas filiālei pērn peldūdeni kontrolēt lūgusi tikai Jelgavas Dome, bet šogad to vēlējušās vēl divas pašvaldības.
Kā ar direktīvu?
Laikā, kad esam jau pavisam tuvu Eiropas Savienības namdurvīm, vēlējos noskaidrot, vai ievērojam Peldūdens direktīvas 76/160/EEC normas. Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta vadītājs Rolands Bebris paskaidroja: «Lai ieviestu Peldūdens direktīvu, līdz gada beigām ministrijai jāizstrādā četras programmas: bīstamo ķīmisko vielu piesārņojuma novēršanai un municipālo notekūdeņu piesārņojuma samazināšanai, no kuru izpildes savukārt atkarīgas divas pārējās programmas – zivsaimniecisko ūdeņu stāvokļa uzlabošanai un peldūdeņu kvalitātes uzlabošanai. Tātad līdz gada beigām mums būs konkrēts plāns, cik ilgā laikā mēs šo direktīvu īstenosim.
Domāju, ka mēs varētu paredzēt vēl aptuveni 15 – 20 zilikarogotas peldvietas jūras krastā un lielajos ezeros. Vēl varētu noteikt savus – mazliet atvieglotus – iekšzemes kritērijus citās, mazāk nozīmīgās, bet tomēr kvalitātes prasībām atbilstošās peldvietās. Protams, tālākais būs atkarīgs no pašvaldību vēlmes un iespējām.»
Trūkst resursu
«Programma tikai teorētiski noteiks, ka Latvijā būs, piemēram, 100 peldvietas upēs un 50 jūras krastā un ka tas maksā tik un tik. Taču programma arī noteiks, ka šīs peldvietas jāiestrādā konkrētos baseinu plānos. Jāsaprot taču, ka mēs vēl simt gadu laikā diezin vai spēsim sasniegt Dānijas dzīves kvalitāti, varbūt desmit gadu periodā mēs varētu censties tuvoties Grieķijai.
Jūrmala pašreizējo situāciju sasniegusi aptuveni piecu gadu laikā, pārējām pašvaldībām nav tādu resursu, lai aprīkotu glābšanas stacijas, iekārtotu tualetes, speciālas nobrauktuves invalīdiem, nodrošinātu telefona sakarus. Grozies, kā gribi, savi 20 – 30 tūkstoši latu vienā peldvietā ir jāiegulda,» tā Rolands Bebris.
Iestājoties Eiropas Savienībā, šīs iespējas paplašināsies, jo nesen, viesojoties Somijā, dzirdēju pašvaldību darbinieku stāstus par ezera krastu labiekārtošanu, izmantojot Eiropas naudu.
