Vecumnieku iedzīvotāji Mārīte un Eduards Vītoli nu jau dažus gadus ir pensijā. Taču viņi nesēž, rokas klēpī salikuši. Abu darbdienas aizrit Baldones sociālajā aprūpes centrā, kur Mārīte nostrādājusi 40 gadu. Tomēr lielāko gandarījumu saimniecei rada sarīkojumu organizēšana ģimenes mājas pagalmā.
Sagaida «piemājas saimniece»
«Bauskas Dzīve» pie Vītolu ģimenes ciemojās pirms vasaras saulgriežiem, kad saimnieki steidza pļaut zāli un mazgāt logus. Viņu māju Vecumnieku centrā, Rīgas ielā, nevar nepamanīt. Savulaik tur piestājuši un acis priecējuši gandrīz visi svētku gājiena dalībnieki. Sētā viss ir interesants un lieliski atklāj saimes dzīvesveidu, stilu un vērtības.
Jau pie paša žoga ciemiņus priecē ziedi, kuros «paslēpušies» māla un akmens gliemeži. Mārīte ļoti priecātos, ja tie būtu tikai mākslīgi, taču tā nebūt nav. «Nevar spēt samtenes stādīt, vēderkāji tās noēd,» stāsta namamāte.
Viesus pagalmā «sagaida» no metāla izlocīta sieviete, ko Mārīte mīļi dēvē par «piemājas saimnieci», jo esot «drusku par tievu, lai sargātu visu saimniecību». Savdabīgā metāla skulptūra jau laikus saposta Līgo svētkiem – rotāta ar tautas tērpu, skaistu jostu un villainīti. Sievietes rokās ir pīts grozs ar ziediem un koka karote, «ar ko ieštaukāt kādu bandītu». Vītoli gan atzīst, ka tādu te neesot, Vecumniekos dzīvojot labi ļaudis.
Glīti sapostā vieta vairākus gadus pieteikta konkursā «Sakoptākā sēta». Saimnieki lepojas, ka tagad pie mājas slejas kārtīgs karoga masts.
Nakts idejām
Ieejot pagalmā, skatam paveras daudz interesanta. Katram jāredz, kāda izskatās «ciku cakām» rotāta māja. Pāris labprāt uzņem ciemiņus. Lai paši un viesi te justos labi, saimnieki rāpus berzuši un no nezālēm attīrījuši bruģi. Kad tas bijis paveikts, sprieduši, ko darīt tālāk. Drīz vien bijis skaidrs – «rīkot svētkus, uzņemt draugus un pārsteigt pat pašiem sevi»!
Kas tik te ir organizēts! Rīkota cepuru balle, Lieldienu jampadracis, Jaunā gada karnevāls bērniem, veikti pirts rituāli, un, jauno skolas gadu sākot, svinēta Zinību diena. Mārīte smej: «Cilvēks vecumā kļūst vai nu gudrāks, vai dumjāks. Nevaru nakti gulēt – ģenerēju idejas. Man vajag to un vēl to, pēc tam pati rāpoju pa zemi un roku.»
Ģimenes aizraušanās neaprobežojas ar Vecumniekiem. Viņi jūsmo par auto un moto sportu. «Ķeguma un Mūsas trase bez mums sacīkstēs neiztiek,» atklāj Mārīte.
Valda īpaša noskaņa
Pērn Lieldienās Vītolu sētā organizēts pirmais publiskais pasākums bērniem. «Pagastā mazajiem nekas nenotiek, un vai tad es kļūšu nabagāka, ja kaut ko sarīkošu? Aktivitāšu parasti ir tik daudz, ka pat nepaspēju visu izdarīt,» stāsta namamāte.
Pati Mārīte Lieldienās iejutās zaķu mātes lomā, gadumijā te ieradās čigāni un tika zīlēts, vienojošs pasākums Vītolu pagalmā ir virves vilkšana un zupas vārīšana uz ugunskura. «Ja bērni ir laimīgi, es arī kļūstu priecīga un pat jaunāka. Dažkārt nedēļa pirms svētkiem ir ļoti saspringta, taču es apzinos, ka bērni gaida un iesākto nevar atlikt. Ir vai nav spēka, zāle jāpļauj,» teic saimniece.
Atmiņai par rīkotajiem pasākumiem Mārīte veido albumu «Vaļasprieks». Te apskatāmas dažādas publikācijas, fotogrāfijas, arī bērni kaut ko ieraksta. Sarīkojumus Vītolu nama pagalmā bieži apmeklē arī Unda un Rasa Rušmanes no Vecumniekiem. Viņām patīk, ka te «netiek rīkotas standartizētas pēcpusdienas, namamāte allaž gādā par īpašu svētku noskaņu».
Garam un veselībai
Tepat slejas pirtiņa, kurai dots saimnieces vārds – «Mārīte». Nosaukuma autore ir saimnieces draudzene, kas uz šejieni atnesa priekšmetu, uz kura redzama bizbizmārīte. Latvijas nacionālais kukainis drīz vien te «ieradās» kopā ar pulksteni, glāzēm, rotaļlietām, tapa pat koka uzraksts ārpusē.
Pirts rituāli ir ģimenes nozīmīgākā tradīcija jau sešus gadus. Saimnieki ļoti daudz iemācījušies un nopirkuši dažādas pirtslietas – koka «traktoriņu», «dzenīti», veselības slotiņas.
Dažreiz pēc pirts prieku baudīšanas pagalmā tiek iznests televizors, tad te ir kinovakars zem klajas debess. Mārīte teic, ka, guļot uz lāvas, jūtas laimīga. Kā nu ne? Viņa pati ēkai rakusi pamatus. «Vīrs teica, lai ņemu naudu un saucu palīgus, bet es taču pati varu to izdarīt,» atminas Mārīte un piebilst, «galvenais, lai ir veselība un var īstenot ieceres.»
