Skaisto linu dvieļu un galdautu audējai, zeķu adītājai, tautas daiļamatu darbnīcas «Liepiņa» īpašniecei Velgai Katkēvičai Līgo vakars un Jāņi ir īpaši svētki.
Skaisto linu dvieļu un galdautu audējai, zeķu adītājai, tautas daiļamatu darbnīcas «Liepiņa» īpašniecei Velgai Katkēvičai Līgo vakars un Jāņi ir īpaši svētki.
Velga ir Jāņa meita, Jāņa māsa, Jāņa un Līgas māte, un šiem svētkiem iegansts nav tālu jāmeklē. Tāpēc Velgas izjūtās un padomos ir vērts ieklausīties.
– Pirmsjāņu laiks ir reibinošs. Pirms dažām dienām gāju pa pļavu – viss tā smaržo, ģībt gribas, grēkā varētu krist…, bet jāsāk posties svētkiem. Pirmais darbiņš ir sakopšanās. Izmazgāju istabās grīdas, ielieku grīdas vāzē ozola zaru un krietnu jāņuzāļu pušķi. Ja iznāk iet gar upi, saplūcu kalmes, tās sakapāju, ieberu traukā, un dzīvoklis uzsmaržo pēc upes svaiguma. Līgo vakarā jājūtas ērti, lai nav jābaidās sēdēt zālē, tāpēc velku garus, svītrainus vai rūtainus brunčus un noteikti baltu blūzi. Esmu svētku saimniece, tāpēc uzsienu arī pašaustu linu priekšautu. Ja dodos uz svētkiem dārzā, ņemu līdzi vairākas seģenes, tās noder pašai un jāņabērniem, jo naktis ir vēsas.
Speķa pīrāgus cepu no rupji maltiem kviešu miltiem. Vēl svētku galdam gādāju sieru un rabarberu plātsmaizi. Uz galda klāju pašaustu linu galdautu un māla traukus zemes un saules krāsā.
Ja vien nelīst, Līgo vakarā ciemiņus uzņemu dārzā. Linu dvielis var aizstāt galdautu, bet pīrāgus, sieru, saldo maizīti lieku uz rabarberu lapām.
Ar ēdienu gatavošanu pārmērīgi neaizraujos, jo Līgo vakarā, ciemos ejot, katram ir savs groziņš līdzi. Tajā der ielikt ne tikai alu, bet arī kādu žāvētu desiņu, ko uz ugunskura var uzcept. Gādāju, lai netrūktu pērno marinēto gurķīšu, svaigo lapu salātu, diļļu, loku, pētersīļa lapu. Majonēzi, eļļu un sāli salātiem iepriekš klāt nelieku, lai neatsulojas. Katrs pats sev sagatavo uzkodu, kādu vēlas.
Bet Jāņu rītā agri visi lasām zemenes, ko ēdam ar pienu, tās garšo un atspirdzina gan lielus, gan mazus.
