Par 2002. gada 23. decembrī izdarīto slepkavību Mežotnes pagasta padomes deputātam Jānim Rāznam tiesa piesprieda 12 gadus ieslodzījumā, sodu sākot slēgta tipa cietumā.
Par 2002. gada 23. decembrī izdarīto slepkavību Mežotnes pagasta padomes deputātam Jānim Rāznam tiesa piesprieda 12 gadus ieslodzījumā, sodu sākot slēgta tipa cietumā.
Šādu lēmumu piektdien, 17. decembrī, pasludināja Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles sesijas krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Ārija Kozlovska. Tiesas sēdē 17. decembrī, kurā apsūdzētais Jānis Rāzna teica pēdējo vārdu un tiesnese pasludināja spriedumu, klāt bija arī “Bauskas Dzīve”.
Lūdz visiem piedošanu
Apmēram desmit minūšu ilgā pēdējā vārda runā J. Rāzna pauda nožēlu par padarīto un lūdza visiem piedošanu: “Jau procesa sākumā ļoti nožēloju, ko esmu izdarījis, un visiem vēlreiz atvainojos. Diemžēl ne es, ne kāds cits notikušo vairs nevar pagriezt atpakaļ. Lūdzu piedošanu Mārītes mammai, pārējiem ģimenes locekļiem. Lūdzu piedošanu savai ģimenei, kolēģiem, visai sabiedrībai. Esmu sev akmeni pakāris kaklā un esmu gatavs to nest līdz mūža beigām. Procesa laikā jutu atbalstu no saviem bijušajiem kolēģiem, tagad gribu viņiem pateikt paldies.
Tiesas procesa laikā arī jutu, ka daži no lieciniekiem mani apmeloja, tādējādi gribēdami gūt sev kādu gandarījumu. Taču es šim visam cenšos stāvēt pāri. Mums ar Mārīti bija tuvas attiecības, darba attiecības, mēs viens otru labi pazinām. Viņa zināja, ka es viņai nekad nedarīšu pāri, tāpēc varbūt arī šis negadījums notika. Tādējādi mēs abi kļūdījāmies.
Es piekrītu ekspertu slēdzienam par savu sasprindzinājuma stāvokli. Es tajā dienā to patiesi izjutu. Bija līdzīgi kā tad, ja ķermenī kāds muskulītis savelkas krampī un nelaiž vairs vaļā. Sasprindzinājums bija jau tad, kad sākās sapulce. Tas sapulces laikā pieauga. Arī apvainojumi, kurus izdzirdēju sapulces sākumā, to tikai vairoja. Es izvēlējos visnepareizāko variantu, mēģinādams apturēt Mārītes darbību ar ieroci. Šajā brīdī es ļoti rupji kļūdījos. Manī radās bailes, panika, izmisums, ka es ar policijas palīdzību varbūt uz visiem laikiem tikšu padzīts no Mežotnes. Un šajā brīdī es patiešām savu rīcību nevarēju vadīt.
Esmu 55 gadus nodzīvojis bez pārkāpumiem, bez saistības ar varas iestādēm. Domāju, ka vairāk tādu gadījumu manā dzīvē nebūs. Balstos uz savu patiesību un ceru uz Dieva žēlastību un uz taisnīgu tiesas spriedumu.”
Spriedumu lasa divas stundas
Pēc J. Rāznas pēdējā vārda tiesā bija pusstundas pārtraukums. Pēc tā tiesnese Ārija Kozlovska spriedumu lasīja nedaudz vairāk kā divas stundas. Tika detalizēti izskaidrots 2002. gada 23. decembrī SIA “Lielmežotne” sapulces laikā notikušais, vēstīti liecinieku skaidrojumi. Tajos iezīmējās divas tendences – daudz pozitīvu vārdu par J. Rāznu, arī labas atsauksmes par M. Dreijeri. Taču tika minēts arī tas, ka abi labprāt lietojuši alkoholu, neviens neapliecināja, ka zinājis kaut ko par tuvām attiecībām starp M. Dreijeri un J. Rāznu. Vairāki liecinieki minēja J. Rāznas savulaik it kā izteiktos draudus M. Dreijerei, ka viņa aiziešot no Mežotnes “baltās čībiņās”. Arī apsūdzētais apliecināja, ka esot līdzīgi izteicies, taču sacīto neesot domājis nopietni.
Tika skaidroti strīda iemesli, kas galvenokārt bijuši par SIA “Lielmežotne” finanšu darījumiem, uzņēmuma privatizāciju, paju izlietojumu, J. Rāznas iesaistīšanos pašvaldību darbā un pēcāk atgriešanos SIA “Lielmežotne”.
Tiesnese plaši skaidroja dažādu ekspertu atzinumus par J. Rāznas psiholoģisko veselību. Tajos dominēja viedoklis, ka noziedzīgā nodarījuma brīdī J. Rāzna nav bijis afekta stāvoklī, kuru būtu izraisījusi cietušās vardarbība vai smags goda aizskārums. Ja J. Rāzna būtu notiesāts par slepkavību stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, tad Krimināllikuma (KL) 120. pants šādā situācijā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Izvēlas “mīkstāku” pantu
Tiesa nepiemēroja J. Rāznam prokurores Ilzes Rigastes izvirzīto apsūdzību pēc KL 118. panta 1. daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. Prokurore J. Rāznam bija pieprasījusi 17 gadu cietumsoda. Tiesnese minēja virkni vainu mīkstinošu apstākļu, tādējādi noraidot iespēju apsūdzēt J. Rāznu pēc KL 118. panta. Spriedumā noteikts, ka J. Rāznu apsūdz pēc KL 116. panta par slepkavību un piespriež 12 gadu cietumā. Likums šajā pantā paredz brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem.
Pēc sprieduma pasludināšanas prokurore I. Rigaste “Bauskas Dzīvei” nevarēja apstiprināt, vai par spriedumu iesniegs protestu. Savukārt advokāts Māris Bite paziņoja, ka ar spriedumu nav apmierināts. Kad būs iepazinies pilnībā ar visu tekstu, lems par sprieduma pārsūdzēšanu. Ar kādu motivāciju spriedumu pārsūdzēs, M. Bite pagaidām neatklāja.
Jaušams iekšējs sasprindzinājums
“Bauskas Dzīvei” nebija iespējas fotografēt sēdes laikā. Gaisotne tiesas zālē bija nomācoša. J. Rāzna, divus gadus pavadījis ieslodzījumā, izskatījās novājējis, acis iekritušas, seja neveselīgi pelēka. Sakot pēdējo vārdu, balss skanēja žēli, satraukti, apsūdzētā teiktais raisīja patiesu līdzjūtību.
Sprieduma lasīšanas brīdī J. Rāzna dažubrīd saguma, neticīgi kratīja galvu, tādējādi it kā nepiekrītot dažu liecinieku paustajam. Klausoties ekspertu slēdzienā, skatiens kļuva cerīgāks, taču spriedums acīmredzami pārsteidza gan apsūdzēto, gan advokātus. J. Rāzna to noklausījās nekustīgu sejas izteiksmi, vien bija jūtams viņa iekšējais sasprindzinājums. Savukārt advokāti notiesāto mierināja, solot spriedumu noteikti pārsūdzēt.
