Vallē pie JĀŅA KAUĶA «Bauskas Dzīve» viesojās tieši pirms gada. Viņa lauku sētā tolaik strādāja televīzijas ļaudis, filmējot Jāņa vizītkarti šovam «Saimnieks meklē sievu». Rudenī, sekojot līdzi raidījuma norisei, bija noprotams, ka šī spēle Jānim ar precēšanos laikam nebeigsies.
– Jā, joprojām esmu viens. Trīs meitenes šova laikā pie manis šeit bija, bet līdz kāzām tā arī nenonācām. Iepazīstoties tuvāk, sapratu, ka par precēšanos neviena nebija domājusi. Meitenēm galvenais bija iekļūt televīzijas spēlē, iegūt popularitāti. Savu dalību šovā nenožēloju, tas bija interesants piedzīvojums, lai gan nodomi man bija pilnīgi nopietni.
Vienīgais nopietnais ieguvums no dalības šovā ir iesaistīšanās Valles pagasta tautas deju ansamblī. Man tas bija liels izaicinājums, jo savos trīsdesmit gados tautas dejas nekad nebiju mācījies. Mēģinājumus apmeklēju divas reizes nedēļā, kaut kas izdodas. Sestdien uzstājāmies koncertā Stelpē.
Savā lauku mājā joprojām dzīvoju viens. Bija iespēja kā bezdarbniekam pieteikties autoelektriķu kursos. Mācības notiek Rīgā piecas dienas nedēļā. No Valles uz galvaspilsētu braucu ar auto vai motociklu. Kad pārrodos ap septiņiem mājās, nekādi lielie darbi vairs nesanāk. Ir ļoti karsts, dažkārt aplaistu dārzus, kaut ko pielaboju. Šogad iestādīju piecdesmit cidonijas. Tās kopju cerībā, ka nākotnē varēšu ko nopelnīt. Vakaros paņemos ar saviem «dzelžiem», salaboju kādu vecu braucamo. Ja izdodas kaut ko pārdot, tad tas ir mans ienākumu avots. Vēl šovasar esmu iesācis remontu vienā istabā, bet arī tam laiku varu atvēlēt galvenokārt nedēļas nogalēs.
Tepat netālu ir Iecavas upīte, bet peldsezonu neesmu vēl atklājis. Upe līkumo starp kokiem, ir ēnaina, tādēļ ūdens nav vēl pietiekami sasilis. Dažkārt pie manis atbrauc mamma, kas palīdz ar ravēšanas darbiem, nedēļas nogalēs ciemos ierodas bērni, tad arī viņiem laiks ir jāatvēl.
Par garlaicību savā lauku sētā nesūdzos, joprojām dzīvoju ar cerību atrast un ievest mājā saimnieci.
