Ozolu vainagi sakaltuši, margrietiņas novītušas. Kaktā stāv tukšas alus pudeles, bet naudas maciņā rēgojas biedējošs tukšums.
Ozolu vainagi sakaltuši, margrietiņas novītušas. Kaktā stāv tukšas alus pudeles, bet naudas maciņā rēgojas biedējošs tukšums. Šie simptomi nepārprotami liecina, ka Jāņi beigušies. Katru gadu atkārtojas viens un tas pats. Saulgriežu svinēšana pārvērtusies rutīnā. Nelielas variācijas iespējamas tikai kompānijas, ēdienu un dzērienu izvēlē. Pat vietai vairs nav nozīmes.
Nesvinēt būtu nepieklājīgi, jo līgošana it kā pieder īstena latvieša identitātei. «Baltos zvirbuļus» sabiedrība nemīl, tādēļ drošāk ir pakļauties bara instinktam. Bet kāpēc Līgo vakaru nevarētu pārdēvēt par «Aldara svētkiem» un sumināt nevis Jāni, bet Vitāliju Gavrilovu? Putojošā dzēriena tik uzbāzīga reklāma kā šoreiz nekad agrāk nav bijusi. Runājošie, rakstošie un «bildes rādošie» mediji jau mēnesi pirms Jāņiem draudzīgi nodevās alus brīnumaino īpašību cildināšanai. Pareizos akcentiņus salika populāri dietologi, apcerot dzēriena izcilo uzturvērtību un satriecoši minimālo kaloriju daudzumu.
Neviens vārds netika veltīts Jāņu sieram, ko Latvijā ražo lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmumu. Par citiem nacionālajiem ēdieniem pat nav ko runāt. Vieglāk taču uzcept uz iesma gaļu un ar sirsnīgu vārdu atcerēties «Rīgas miesnieku». Puķes, vainagus, dziesmas un citus niekus nav ko pieminēt. Īstam līgotājam pietiek ar vienu lustīgu ziņģi «Jānīšam(i) zili p…». Kad Radio SWH 24. jūnija pēcpusdienā aicināja klausītājus piezvanīt un nodziedāt kādu Jāņu meldiņu, galvenokārt tika izpildīts nule minētais «hīts». Jaunekļi smējās, viņiem bija jautri. Ak, kā gribētos, lai tie būtu joki, nevis nopietni priekšstati par Līgo vakara un Jāņu dienas būtību!
Tirgotāji, ja vien gribētu, noteikti apvienotos milzīgā gaviļu korī. Jānis šoreiz nenāca viens, bet gan ar likumu par alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegumu naktī. Pat pieredzējušus pārdevējus ir izbrīnījusi latvju tautas reakcija. Kāda Bauskas veikala darbiniece stāsta: «Cilvēki steidza iepirkt neiedomājamas alkoholisko dzērienu rezerves. Jau sākām bažīties, vai noliktavās pietiks krājumu.» Pēc neoficiālām ziņām, pilsētas lielveikalā «Elvi» 23. jūnijā ticis sasniegts preču apgrozījuma rekords, pārspējot Ziemassvētku iepirkšanās histēriju.
Arī es ēdu, dzeru un pakļaujos sabiedrības vairākuma ietekmei, taču arvien biežāk gribas pamest burzmu un… nesvinēt. Jo kaut kas nav īsti lāgā ar to svinēšanu. Paši neapzinoties, esam sākuši veidot tautas tradīciju parodijas. Turklāt vēl ironizējam par to visu. Nez kāpēc mani biedē šī attieksme, kurā, latviešu dzejas klasiķa vārdiem runājot, «ne domu, ne jūtu, viss tukšs ir un salts…».
