Jubileju 24. jūnijā svinēja Jons Naļivaika.
Jubileju 24. jūnijā svinēja Jons Naļivaika
Pēc dzimšanas dienas svinībām iecavnieku Jonu Naļivaiku nav grūti atrast, viņš pats atzīst: “Visu dienu esmu mājās.” Iemesls, izrādās, ir pavisam vienkāršs – jubilārs ir izmantojis iespēju un aizgājis pensijā.
Puisis no Kurmenes
Jons dienas gaismu ieraudzījis Kurmenē, pašā pierobežā, lietuviešu ģimenē. Kad vecāki atgriezušies no līgošanas, piedzimis dēls, kas īpašās dienas dēļ nosaukts par Jonu. Bērnībā piedzīvoti skaudri notikumi. Ģimene mitusi meža malā, tāpēc ik pa brīdim nācies barot mežabrāļus, kas lūkojuši pārtiku. To manījuši kaimiņi un informējuši attiecīgās iestādes. Kad mājā ieradušies sveši vīri, Jons bijis pie vecmāmiņas, tādējādi viņam izdevies sevi pasargāt, taču ģimenei dažus gadus nācies pavadīt Sibīrijā.
Jons skolas gaitas sācis Lietuvā, tur pabeidzis arī pirmo klasi. Drīz vien labākas dzīves meklējumos ģimene dodas uz Latviju, un Jonam atkal nākas mācīties pirmajā klasē. Puika labi runā latviski, taču rakstība sagādā daudz raižu – diktāti ir sarkani.
Vecāki turpina meklēt labākas darba vietas, kopā ar viņiem ir arī dēls. Puika mācījies Ērberģē, Mazzalvē, bet skolu beidzis Neretā. Tikai pēc tam Jons ierodas Iecavā, kur nodzīvota lielākā daļa mūža.
Tālbraucējs
Jubilāra darba gadi lielākoties pavadīti pie auto stūres – strādāts Bauskas autotransporta uzņēmumā, vairāk nekā desmit gadu būts par tālbraucēju Padomju Savienībā. Toreiz šoferiem bijis krietni vieglāk braukt, arī naktīs jutušies drošāk.
Jons kopā ar sievu Jolantu savulaik dzīvojis nelielā mājiņā Zemgaļu ielā Iecavā. Drīz vien miteklis iemainīts pret Līvānu māju Plūdoņa ielā, kur gaviļnieks mīt arī pašlaik.
Padomju laika beigās Jona sieva sākusi nodarboties ar biznesu – izīrējusi telpas un saimniekojusi pa veikalu. Mainījusies arī jubilāra nodarbošanās – vīrs pievērsies zemei, aprūpējis prāvas siltumnīcas, daudz palīdzējusi meita Ilze. Siltumnīcas savulaik aizņēmušas vairāk nekā pusi pie mājas esošās zemes. Reiz kāda palīdze lielajā tomātu un gurķu audzētavā apjukusi un skaļi saukusi: “Kur ir izeja?”
Cenas visam palielinās, bet tomātiem un gurķiem tās īpaši nemainās. Arī palīgu ir mazāk, vecākajai meitai šogad bija daudz jāmācās un jābeidz vidusskola. Tā kā bizness kļuvis arvien neienesīgāks, nolemts darbus siltumnīcās neturpināt.
Pārmaiņu gads
Šis gads Naļivaiku ģimenei ir lielu pārmaiņu laiks. Jaunākā meita Rūta pabeidza 5. klasi, bet vecākajai meitai Ilzei 21. jūnijā bija vidusskolas izlaidums. Tad nu sākušās meitas izlaiduma, Jona dzimšanas dienas un Jāņu svinības, kas beigušās tikai 24. jūnijā.
Savukārt 1. augustā gaidāmas Ilzes kāzas. Jaunajai meitenei un līgavainim nākotnes plāni jau skaidri – viņa mācīsies par vecmāti, bet puisis – par celtnieku metinātāju.
Darba vēl daudz
Jons Naļivaika nebūt nedomā sēdēt un skatīties televizoru. Pērn siltināta māja, jo vējš tai cauri svilpojis. Jubilārs domā, ka siltināšana palīdzējusi krietni ietaupīt gāzi. Kopā ar palīgu gaviļnieks uzcēlis pirti, dārzu rotā arī neliels baseins. Lai gan mājas apkārtne ir rūpīgi sakopta, Jonam ir daudz dažādu plānu – viņš vēlas siltināt saimniecības ēku un pirtī izveidot nelielu baseinu.
Jubilāram patīk ceļot, ar autobusu izbraukātas visas Eiropas valstis. Nav apskatīta vienīgi Grieķija, uz turieni droši vien braukšot ar savu mašīnu. Pavisam nesen aplūkota Turcija un Ēģipte. Visvairāk gaviļniekam patikusi vizināšanās ar kuģīti pa Nīlu, izklaides iespējas un fantastiskie skati upes krastos. Jons ļoti vēlas apskatīt Ēģipti arī pie Sarkanās jūras.
