Pagājušajā nedēļā klātienē vēroju Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītā projekta «Vides mantojums» noslēguma pasākumu. Bija ieradušies sadarbības partneri no Francijas, Itālijas, Slovēnijas un Turcijas.
Pagājušajā nedēļā klātienē vēroju Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītā projekta “Vides mantojums” noslēguma pasākumu. Bija ieradušies sadarbības partneri no Francijas, Itālijas, Slovēnijas un Turcijas.
Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inga Bērziņa uzskata, ka darbs izdevies. Noslēguma sarīkojumā “Atklāj vasaras saulgriežu noslēpumus”, kas notika Ceraukstes pagasta “Lejeniekos”, bija organizēts amatnieku tirdziņš. Codiete Daira Jātniece klātesošos iesaistīja ziedu ugunskura mistērijā. Bauskas pilsētas Tautas nama folkloras kopa “Trejupe” dziedāja tautasdziesmas, mācīja rotaļas un vainagu pīšana. Svitenes pagasta amatieru teātra dalībnieces uz ugunskura izvārīja mājas rasolzupu. Tas izbrīnīja un šķita neiederamies. Vai mūsu speciālisti neradīja ārzemju viesiem maldīgu priekšstatu par Jāņiem?
Inga Bērziņa skaidro, ka zupa vārīta pērn ģenerālmēģinājumā. Visiem ļoti garšojusi, turklāt tajā bijusi tradicionāla sastāvdaļa putraimi, tāpēc šoreiz zupa arī ietverta Jāņu sarīkojumā kā cienasts. Latvieši vienmēr vārījuši šo ēdienu no mājās atrodamiem produktiem. Speciālisti mēģinājuši vasaras saulgriežu pasākumā radīt brīvu gaisotni. “Ja zupas vārīšanu pasniedz, ka agrāk tā darīja, tas nebūtu pareizi. Neesmu piedalījusies pasākumos, kur tā vārīta,” teic Iecavas bērnu folkloras kopas “Tarkšķi” vadītāja Kristīne Karele. Viņa literatūrā nav lasījusi par tādu tradīciju. Taču Jāņu cienastā arī zupa iederas.
Iespējams, ja atbildīgie būtu pieaicinājuši pasākuma organizēšanā režisoru, cienāšana ar zupu būtu iekļauta mielastā un neradītu īpašas Jāņu tradīcijas iespaidu. Lai nu kā, viesi iejutās svētkos, zupa bija garda, bet mūsu speciālisti pilnveidojas.
