Tikai tas makšķernieks var cerēt uz veiksmīgu lomu, kurš labi pārzina izvēlēto ūdenskrātuvi un zivju uzvedību. Zvīņaiņu aktivitāti ietekmē daudzi faktori, tādi kā gadalaiks, ūdens tīrība, laika maiņa, vēja virziens un Mēness zodiaka ceļš.
Tikai tas makšķernieks var cerēt uz veiksmīgu lomu, kurš labi pārzina izvēlēto ūdenskrātuvi un zivju uzvedību.
Zvīņaiņu aktivitāti ietekmē daudzi faktori, tādi kā gadalaiks, ūdens tīrība, laika maiņa, vēja virziens un Mēness zodiaka ceļš. Šis kalendārs sastādīts, vadoties pēc Mēness fāzēm un Mēness zodiaka zīmes attiecīgajā sezonā.
Janvāra beigās makšķerniekiem iestājas «tukšais» periods, kurš dažkārt var turpināties līdz pat martam.
Zivis atrodas ziemas guļā
Skābekļa daudzums ūdenī pakāpeniski sarūk, zivīm strauji samazinās vielmaiņa un tās pārtrauc baroties. Tikai labi uzturētās ūdenskrātuvēs, kur ūdens ir bagāts ar skābekli, tas ir tīrs un caurspīdīgs, zivis ķeras vai visu ziemu. Dīķos un vairumā mazo ezeru janvārī ir klusā sezona. Upēs, sevišķi lielajās, situācija ir nedaudz labāka, lai gan vairums zivju tagad atrodas ziemas guļā. Janvārī aizmiguši līņi, sami, karūsas, grunduļi. Rudenī viņi ir iemitinājušies savās alās, pašās dziļākajās un grūtāk pieejamās vietās, kur pārziemo līdz pat pavasara atkušņiem.
Janvārī aizmieg arī decembrī modrie sapali, ālanti, salates. Šo laiku viņi pavada pusmiegā, mazkustīgi, neēdot vai arī barojoties periodiski. Pavisam īsas paliek arī plēsoņu – asaru, līdaku – pastaigas.
Dienās, kad ir sarma, zivis nemaz neķeras. Tikai krēslojot var uzsmaidīt veiksme, uz tieva un gara vizuļa noķerot zandartu. Arī vēdzeles janvāra vidū pārstāj ķerties, jo tās nārsto. Šajā laikā bez problēmām var saķert tikai daudz ķīšu.
Āliņģi rūpīgi «jāapstrādā»
Salīdzinot ar citiem mēnešiem, makšķerēšana janvārī ir ļoti neinteresanta. Pat vispieredzējušākie copmaņi bieži atgriežas mājās bez dižiem lomiem, kaut arī šajā laikā ķeras brekši, vēdzeles, zandarti, asari, raudas, retāk – karūsas un līdakas. Zivju kūtruma dēļ svarīga ir makšķernieka reakcija uz sardziņa mazāko kustību.
Galvenā makšķerēšanas īpatnība janvārī ir rūpīga un ilga zivju ziemošanas vietu meklēšana. Tādēļ nākas daudz darboties, urbt daudz āliņģu un katru no tiem «apstrādāt», lai varētu sākt copi.
Atrast zivis šajā laikā ir sarežģīti. No zāļainiem rajoniem viņas aiziet, jo sulīgās un biezās ūdenszāles ziemā pielīp pie gultnes un sāk trūdēt. Šajā procesā tiek izšķīdināts ūdenī esošais skābeklis. Vasarā zivis meklē zaļumus, taču ziemā bēg no tiem. Tāpēc arī makšķerniekiem vajadzētu izvairīties no zāļainiem laukumiem un dūņainiem upju līcīšiem. Zivis savācas ūdenskrātuves dziļākajās vietās, kur ir svaigs ūdens: upju gultnēs, sēkļos, pie avotiem ar smilšainu vai akmeņainu gultni. Viņas meklē arī bedres ar vecām, daudzgadīgām siekstām, atvarus un slēpjas aiz akmeņiem neaizsalstošās vietās.
Ezeros dziļākās vietas var atrast, vadoties no krasta raksturīgajām pazīmēm. Ķert zivis vislabāk ir bedrēs, pārklātās ar plānāku ledu, tur ir vairāk skābekļa.
Veiksme janvāra copē atkarīga no laika apstākļiem. Zivis labāk ķeras siltākā laikā ar mērenu dienvidu vai dienvidrietumu vēju. Stiprā salā, valdot ziemeļaustrumu vējam, zvīņaines ēsmu ņem slikti.
