Andris Ludvigs ir novada literātu apvienības «Akmeņi zied» dalībnieks, raksta dzejoļus un atmiņas. Pašlaik raksta grāmatu – turpinājumu par dzimtas vēsturi, paša piedzīvoto un vēroto. Andris Ludvigs dzīvo Rundāles novada Rundāles pagasta «Skolniekos».
Andris stāsta: «Mans laiks daudz neatšķiras no tā, kā dzīvo pensionāri laukos. Ja vien veselība ļauj, patīk rušināties dārziņā. Pagājušajā pirmdienā ravēju kartupeļus. Uz rudens pusi nezāles arvien niknāk pārņem stādījumu. Otrdien man «lasāmā diena», tad saņemu «Bauskas Dzīvi» un «Latvijas Avīzi». Ir daudz, ko pārdomāt, bet vislabprātāk risinu krustvārdu mīklas. Tā kā no lietus ne vēsts, nedēļas vidū laistu tomātus un gurķus. Taču domas grozās ap topošo grāmatu. Atmiņā daudz interesanta, esmu uzrakstījis pat plānu, kā labāk par to, ko zinu un atceros, pastāstīt citiem. Paskatos vecās fotogrāfijas, un notikumi atdzīvojas, it kā tas būtu bijis vakar. Daudz esmu pats fotografējis. Grāmatai vēl nav nosaukuma. Tā sākas ar 1939. gadu, un rakstīšanā esmu nonācis līdz 1975. gadam.
Sestdiena ir īpaša. Važītes kapos ir kapu svētki. Dārzā saplūcu gladiolas un dodos turp ar velosipēdu. Jāsakopj ļoti tuvu cilvēku kopiņas. Važītēs dus mana māte Anna, vectēvs Jānis un vecmamma Sofija, pusotrgadīgā māsiņa Daina. Palieku uz ceremoniju, ko vada mācītājs Aivars Siliņš. Jūtu mieru un pamudinājumu turpināt un pabeigt stāstu par savu dzimtu.»
