Par pašlaik sabiedrībā aktuāliem jautājumiem «Bauskas Dzīvei» komentāru sniedz Saeimas deputāts, apvienības «TB»/LNNK priekšsēdētāja vietnieks JURIS DOBELIS.
Par pašlaik sabiedrībā aktuāliem jautājumiem «Bauskas Dzīvei» komentāru sniedz Saeimas deputāts, apvienības «TB»/LNNK priekšsēdētāja vietnieks JURIS DOBELIS.
Saeima atbalstījusi tautas nostāju pret «Latvenergo» privatizāciju. Kas notiks tālāk?
– Ko gribējām, to arī panā- cām – «Latvenergo» paliek valsts uzņēmums. Muļķīgi ir apgalvojumi, ka tūlīt būs krasi jāpaaugstina elektroenerģijas tarifi. Aplūkojot uzņēmuma desmit gadu attīstības plānu, ir redzams, ka tarifu pieaugums ir neliels un pakāpenisks. Domāju, ka Saeima un valdība ir spējīgas kopīgi risināt turpmāko uzņēmuma attīstību, izskatot tarifus, modernizēšanas un kapitāla piesaistes iespējas. Pēc pāris gadiem redzēsim, kā «Latvenergo» būs strādājis, tad varētu atgriezties pie jautājuma par privatizāciju. Tāpat šīs Saeimas laikā ir nopietni jāstrādā ar Enerģētikas likumu, tā iespējamiem labojumiem. Vispirms jau noteikti jālemj par, manuprāt, nepamatoti ieviestā dubultā tarifa atcelšanu.
Jūsu frakcija, atšķirībā no pārējiem valdošās koalīcijas partneriem, vēlētāju parakstītos grozījumus Enerģētikas likumā atbalstīja abos lasījumos. Par šādu rīcību atkal tikāt «pērti»…
– Ja mēs likumprojekta otrajā lasījumā būtu pieņēmuši pārmaiņas, tas novestu pie tautas nobalsošanas. Pirmkārt, atkal tiktu tērēta liela nauda. Otrkārt, Saeima būtu izrādījusi necieņu pret vēlētāju viedokli. Mēs novērsām nevajadzīgu kņadu un politiskā kapitāla krāšanu. Proti, vieni politiskie spēki būtu aģitējuši «par», otri «pret». Bet valsts rezultātā tikai zaudētu.
Nav taisnība, ka «TB»/LNNK būtu ieinteresēta valdības gāšanā. Tiesa, mums nav pieņemama valdība, kas savu partiju intereses vēlas īstenot uz valsts rēķina.
Kādus cilvēkus jūs vēlaties redzēt savas apvienības sarakstos vietējo pašvaldību vēlēšanās 2001. gada martā?
– Cilvēkam, kas strādā pašvaldībā, ir cieša saskarsme ar vēlētājiem. Tādēļ mūsu saraksta kandidātiem jāpiemīt lietišķai izpratnei, ko vēlas pilsoņi un kādas ir pašvaldības iespējas. Protams, vēlama pieredze darbā pašvaldībā un ar cilvēkiem, jābūt godīgiem, atklātiem un lietišķiem. Mūsu apvienība uzskata, ka svarīga ir arī prasme rūpēties par nacionālā pašlepnuma kopšanu. Starp citu, Bauskā ir labi jūtama nacionālpatriotisko spēku darbība.
Latvijā ir vairākas pilsētas, kurās mums ir spēcīgas komandas, ko virzīsim uz pašvaldību vēlēšanām. Domāju, ar cerībām uz diezgan lieliem panākumiem. Bauskā, cik zinu, «TB»/LNNK saraksts pašvaldību vēlēšanām jau tikpat kā izveidots.
Kāds ir jūsu viedoklis par vietējo pašvaldību reformu?
– Reformai noteikti jānotiek ar virzību uz uzlabošanos, attīstību. Reformas gaita lielā mērā būs atkarīga no pašiem pašvaldību darbiniekiem. Tādēļ vēlētājiem būtu ļoti nopietni jādomā, ko ievēlēs pašvaldībās, jo reformas nevarēs veikt bez aktīvas pašvaldību darbinieku piedalīšanās. Vai reforma vajadzīga? Ir jāsaprot, ka esam iemesti jaunā «katlā», kas ievērojami atšķiras no tā, kurā atradāmies divas paaudzes. Tādēļ jāprot kļūt aktīvākiem, mainīties sevī un meklēt iespējas risināt vienu otru problēmu citādāk, nekā tas bijis līdz šim. Pašvaldībām jābūt drošām, ka tās pratīs saņemt ārvalstu kapitālu un ieguldīt to lielu mērķu īstenošanā. Ar iespējām saņemt finansējumu jārēķinās, jo Eiropa grib būt vienota. To nediktē vis Eiropas Savienības labsirdība, bet sabiedrības attīstība – ja viens monopols ir Amerika, otrs – Dienvidaustrumāzija, tad lielam monopolam ir jābūt arī Eiropai.
Kādēļ, jūsuprāt, netika rasta iespēja tautu iepazīstināt ar Valsts valodas likuma izpildes noteikumiem, kam jāstājas spēkā 1. septembrī?
– Kad pērn Saeimā pieņēmām Valodas likumu, «par» balsoja Tautas partija, sociāldemokrāti un «tēvzemieši». Bet Valsts prezidente «atsvieda» likumu atpakaļ. Ja otrajā balsojumā visi būtu palikuši tikpat vienprātīgi, nebūtu vajadzīgi nekādi Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl Tautas partija mainīja nostāju un nobalsoja pretēji. Rezultātā Saeima akceptēja, ka likumprojekts ir «atsviests». Un likumā iebalsoja muļķību, ka vairākos punktos likums prasa Ministru kabineta noteikumus. Faktiski Saeima ar savu gļēvo lēmumu uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt šos noteikumus, noņemot no sevis atbildību. Neizlēmība un piesardzība acīmredzot ir bijis iemesls, kādēļ likuma izpildes noteikumi netika publicēti plašākai sabiedrībai. Tas savukārt neliedza «duļķot ūdeni» politiskajiem spēkiem, kuri vēlas iegūt vairāk balsu un kurus vada cilvēki, kas nekad nav atzinuši Latvijas ceļu uz neatkarību. Žēl, bet arī latviešu valodā rakstošie nacionālie laikraksti par minētajiem noteikumiem runā «gariem zobiem».
Mana pārliecība – valodas likums ir tik «mīksts», ka atkāpties nav, kur. Tādēļ noteikumiem jābūt stingriem. Tā ir arī «TB»/LNNK nostāja, kas mūs atšķir no valdības koalīcijas partneriem. Ir jāsaglabā «mugurkauls» valsts valodas jautājumā, ja vēlamies raudzīties nākotnē.
Ko domājat, redzot un dzirdot par zemnieku problēmām, nemieriem?
– Pat attīstītākajās Eiropas valstīs zemnieki ceļ nemierus. Ja virzāmies uz Eiropas Savienību, mums jāmācās tur aizstāvēt savējo intereses. Zinu, cik spēcīgi Eiropas Savienībā katras valsts pārstāvis lobē savus zemniekus. Diemžēl mūsu Zemkopības ministrijai joprojām nav nopietnas pieejas skatā uz nākotni.
«Tautas nākotne ir laukos» – pie mums šis sauklis politikā diemžēl lielākoties izmantots, lai «makšķerētu» balsis. Es lauku cilvēkus aicinātu veidot savu politisku spēku vai vismaz kopīgu stratēģiju attīstībai nākotnē. Manuprāt, pašlaik pastāvošajās organizācijās, kas saistītas ar laukiem, vairs nerunā par profesionāliem lauku jautājumiem, cik saskatāmi mēģinājumi «taisīt» politiku. Kādēļ gan nevarētu par sasāpējušiem jautājumiem rīkot lietišķas sarunas, atmetot emocijas? Arī es labprāt šādās sarunās piedalītos.
Skaidrs arī tas, ka nākotnē laukos visi nevarēs labību vai cukurbietes audzēt. Ir jādomā, kā veidot vietējo infrastruktūru, mazās ražotnes, kā attīstīt pakalpojumu sniegšanu un tūrismu, tā attīstība pie mums joprojām vēl ir zemā līmenī.
