Vasara tradicionāli ir pilsētas svētku laiks. Iemeslu svinībām izdomājušas gandrīz visas Latvijas pilsētas, dažviet ballīti rīko pat par godu vienai ielai.
Vasara tradicionāli ir pilsētas svētku laiks. Iemeslu svinībām izdomājušas gandrīz visas Latvijas pilsētas, dažviet ballīti rīko pat par godu vienai ielai. Kad vairums svinētāju būs izpriecājušies, tad septembra sākumā viesus aicinās Bauska. Tā veidojas tradīcija, kas noteikti ir kopjama, vēl jo vairāk tāpēc, ka nepaies necik ilgs laiks, kad mūsu pilsēta iesoļos jaunā gadu simtenī – 2009. gadā Bauskai svinēsim 400 gadu.
Ir gadījies būt dažos pilsētu svētkos, par citiem dzirdēts, skatīts televīzijā. Katrā no tiem ir kas pozitīvs, tomēr visus vieno lepnums. Par savu pilsētu, tās ļaudīm. Spilgts piemērs ir Cēsu 800 gadu jubileja.
Lepnumam un domām par nākotni beidzot vajadzētu kļūt arī par mūsu, baušķenieku, dzīves moto. Nesen nācās runāt ar kādu pašvaldības darbinieku, kurš, vaicājot par iecerēm septembra pilsētas svētkiem, atbildēja, ka dažreiz neko negribas darīt. Vai katrs veikums, nereti pat ideja tiek nokritizēta un noliegta. Skaidrs ir apliecinājums, ka Bauskai nepieciešams pozitīvas domāšanas dopings. Ir jāapstājas šodienā, jāpieņem notikušais, jāsamierinās ar izdarīto un jāpagriežas ar seju pret nākotni. Tai jātērē sava enerģija, jāveltī pozitīvā domāšana. Mums ir izbūvēta pilsētu cauršķeļoša maģistrāle, ir aizbērts dīķis, uzcelts milzu “Rimi”, un centrā būvē degvielas uzpildes staciju. Tas ir noticis, un neko vairs tur mainīt nevar. Nedz lielveikalu nojaukt, nedz atjaunot vītolus dīķa malā. Viss! Punkts! Ne vārda vairs par to! Netērēsim enerģiju pagātnes žēlabām, bet atradīsim labo, ar ko varam lepoties. Savulaik, kad cēla “Rimi”, izskanēja informācija, ka tas ir lielākais šīs firmas veikals ārpus galvaspilsētas. Tad atrodam veidu, kā to pārvērst mūsu lepnumā, nevis gadu garumā visiem pasniegt kā posta un naida simbolu.
Par nākotni, svētkiem un lepnumu jādomā arvien vairāk, pašvaldībai jārod veidi, kā baušķeniekus tam rosināt. Ja pašu spēkiem netiekam galā, beidzot jāveido novads un jābagātina sevi ar Ceraukstes, Brunavas devumu. Vilis Plūdons un “Lejenieku” zīmols, Ribbes dzirnavas, Grenctāles kultūras nams – jāatrod veids, kā lepoties ar šiem objektiem. Var rosināt iedzīvotājus pozitīvam kopdarbam, piemēram, Plūdoņa piemineklim Bauskā. Ir steidzami jāveido sava, nākotnē vērsta pozitīvā devīze, ietverot tajā šolaiku veikumu, piemēram, “Bauska – pirmā Latvijā”. Pilsētas logo meklēsim modernus tēlus, neatainosim tajā pilsdrupas, lai cik mīļas un vēsturiski nozīmīgas tās mums būtu. Tad labāk nesen pieminētais gliemeža simbols, kurš mākslinieciski var tapt par atraktīvu, jautru zīmi, kas vienlaikus spēj nest arī pietiekamu emocionālu un saturisku slodzi. Mums ir vairākas lielas pārtikas – maizes, piena, alus – ražotnes. Bīdām citiem izrādīšanai pa priekšu tos, nevis savas mūžīgās vaimanas par dīķi, “Rimi” un DUS.
Varbūt pašvaldībai jāpārskata izdevumu sadaļa un jānolīgst Stendzenieka uzņēmums, kas vēstītu pozitīvu informāciju par Bausku un baušķeniekiem? 400 gadu svinības pienāks drīz. Jāsāk tām gatavoties jau tagad, nevis 40 dienu pirms.
Lai cik jauka būtu bijusi pagātne, tajā vairs nenokļūt. Saspringsim nākotnei, kas mūs gaida. Jo vairāk un labāk par to domāsim, jo skaistāka tā pienāks. Pilsēta un pilsētnieki jāvelk laukā no depresijas, un vislabāk tas izdarāms katram pašam.
