Valodnieku vidū jau labu laiku populāri ir noskaidrot aizvadītā gada vārdu un nevārdu. Paskatoties uz mūsu valdības darbību gadumijā, gribētos tāpat nosaukt valstsvīru dāvanu un «nedāvanu» Latvijas iedzīvotājiem. Ar pirmo diemžēl tā pašvaki, toties otro atkal ir gana daudz.
Klausoties Ministru prezidenta un Valsts prezidenta Jaungada uzrunas, gribējās dzirdēt vārdus: «Mēs solījām un izdarījām!», bet laikam slikti klausījos… Piemēram, deputāti, kurus ievēlējām Saeimā, solīja cīnīties ar briesmīgo trīs burtu kombināciju OIK, bet siltos krēslos kaut kā šī apņēmība zuda. Un dāvana nesanāca.
Toties jau labu laiku iepriekš bija zināms, ka ir gatava īpaša «nedāvana» – valsts veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, par kuriem nemaksā sociālo nodokli. Turklāt šis pasākums ir sagatavots tieši tās valdības garā, kas jau vismaz desmitgadi «cīnās» par to, lai naudas būtu vairāk cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Tāpat kā savulaik pievienotās vērtības nodoklis namu apsaimniekošanai, kura mērķis bija par apmēram desmit eiro mēnesī samazināt ienākumus sabiedrības «bagātajai» daļai – daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Tā arī jaunā sistēma papildus «noslauks» naudu no tiem, kam jau tā ienākumi ir mazi. Savukārt izmaiņu pašas Veselības ministrijas izveidotās sistēmas darbībā nav – nekādas garantijas, ka šo naudu tērēs mediķu atalgojuma pieaugumam.
Tautas gudrība vēsta, ka mazāk vērts klausīties vārdos, vairāk jāskatās paveiktajos darbos. Tāpēc jaunā gada sākumu pozitīvi novērtēt neizdodas. Kad redzi, kā valstsvīri tev uzsmaida un novēl laimīgu jauno gadu, bet reizē mēģina no tava maka aizvien vairāk naudiņas izķeksēt, laba noskaņojuma nav.
