Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Mediācijas likums turpmāk noteiks mediācijas (no latīņu valodas «mediatio»– ‘starpniecība’) tiesisko regulējumu.
Likums izstrādāts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu izlīgumu un starpniecību kā alternatīvu veidu domstarpību novēršanā.
Valstī speciālos kursos daudzi desmiti personu apguvušas mediatora (starpnieka) darba iemaņas. Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju turpmāk varēs veikt ārpus tiesas procesa. Tam ir jāveicina brīva konkurence starp mediatoriem, kā arī jānosaka mediācijas pakalpojuma kvalitātes standarts. Tā spriež Mārīte Lipčanska, SIA «Mediācijas nams» projektu koordinatore.
Maksā par stundām
Minētais uzņēmums ir viens no daudzajiem, kas piedāvā mediatora pakalpojumus, prasot 30 eiro par stundu. Šī maksa atkarīga no tā, vai personas iesaistītas civillietā vai komerclietā. Tāpat arī svarīgi, kādas kvalifikācijas starpnieks nepieciešams. Šiem speciālistiem ir dažāda kvalifikācija un pieredze. Izmaksas atkarīgas arī no patērētā laika, lietas sarežģītības, iesaistīto pušu aktivitātes.
Par sertificētu starpnieku var būt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, ar augstāko izglītību, prot valsts valodu augstākajā līmenī. Šai personai jāapmeklē mediatora apmācības kursi, kuros var saņemt mediatora sertifikātu. Sertificētu mediatoru padome šos dokumentus apstiprinās, kā arī lems par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu.
Piedāvā probācijas dienests
Latvijā līdz šim mediācijas procesa nodrošināšanā bija iesaistījušās nevalstiskās organizācijas. To izmanto galvenokārt tādu domstarpību risināšanai, kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām attiecībām – līdzekļu piedziņai bērnu uzturēšanai, laulības šķiršanai, kā arī parādu piedziņai. Jau pašlaik mediācija tiek īstenota probācijas dienestā, kā arī dažviet bāriņtiesās, sociālajā dienestā.
Valsts probācijas dienesta Bauskas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Edīte Mārtinsone «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka mediācija jeb izlīgums tiek piedāvāts dienesta klientiem. Šo vienošanās veidu izmanto, lai risinātu domstarpības krimināllietās, kurās, protams, to pieļauj likums. Probācijas dienestam ir savi darbinieki, kas mediatora darba iemaņas apguvuši speciālos kursos.
Daudz variantu
Mediācijas procesu privātpersonas veiksmīgi var izmantot dažādās situācijās. Tie var būt strīdi laulības šķiršanas lietās, kas saistītas ar bērnu aizgādības jautājumiem, uzturlīdzekļiem un laulāto kopmantas sadali. Mediatora pakalpojumi var būt noderīgi mantošanas lietās. Dažkārt arī kaimiņu strīdā neiztikt bez starpnieka jeb mediatora palīdzības. Variantu daudz.
Uzņēmējdarbībā mediācijas procesā iegūtā vienošanās atrisina ne tikai strīdus juridiskajos jautājumos, bet arī sakārto darījuma partneru attiecības. Turklāt tas notiek ātrāk, lētāk un abpusēji izdevīgi. Iespējams mediācijas procesā sakārtot tādas jomas, kuras ne vienmēr atrisina tiesas un citas institūcijas, piemēram, vecāku un bērnu attiecības. Ārzemju prakse liecina, ka tādējādi tikusi atjaunota pilnīgi zudusi komunikācija un savstarpējā sapratne paaudžu konflikta dēļ.
Atslogotu tiesas
Veicot grozījumus Civilprocesa likumā, mediācija iespējama arī tiesas procesos. Lai atvieglotu tiesu darbu, paredzēts mediācijas pielietojums gan pirms tiesas, gan tiesas procesa laikā. Tiesai ir iespēja strīdā iesaistītajām pusēm dot laiku, lai tās ar mediatora palīdzību atrisina konfliktu vienošanās ceļā. Ja tiesā sāktais strīds beidzas ar mediācijas procesā panāktu vienošanos un tiesvedība tiek izbeigta, noteikta valsts nodevas atmaksa 50 procentu apmērā no iemaksātās summas.
Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne atzīst, ka šāds jaunievedums var atslogot tiesas darbu. Taču par iesaistīto pušu lielu ieinteresētību viņa nav īpaši pārliecināta, jo mediatora pakalpojumi nav nemaz tik lēti. Kamēr tas ir brīvprātīgs process, diezin vai daudzi būs ar mieru papildus tērēties, uzskata I. Andžāne. Turklāt atsevišķās procesuālajās situācijās jau pastāv izlīgums, kas arī tiesā tiek praktizēts.
Abas puses ir uzvarētājas
Vienlaikus netiek noliegts, ka mediācijas process, salīdzinot ar tiesvedību, ir ievērojami ātrāks. Pie vienošanās var nonākt dažu sesiju laikā, turpretī tiesā lietas izskatīšana var ilgt gadiem, izejot visas trīs tiesu instances. Turklāt, lai sāktu tiesāšanos, nereti nākas arī ilgi gaidīt. Mediācijas process var būt arī lētāks, jo nav jāmaksā valsts nodevas, nav izdevumu par advokāta pakalpojumiem, ja puses nevēlas to pieaicināt.
Mediācijas procesā ir atrasts risinājums, kurš apstiprināts ar abām pusēm izdevīgu vienošanos. Tādējādi abas puses ir uzvarētājas, atšķirībā no tiesas sprieduma, kad vienmēr viena puse ir zaudētāja.
