Pagaidām neskaidru iemeslu dēļ 15 – 20% smēķētāju pēc 40 gadu vecuma attīstās HOPS – hroniski obstruktīva plaušu slimība.
Pagaidām neskaidru iemeslu dēļ 15 – 20% smēķētāju pēc 40 gadu vecuma attīstās HOPS – hroniski obstruktīva plaušu slimība.
Šī kaite piemeklē, ja dienā tiek izsmēķēta vidēji viena paciņa cigarešu.
Pusmūža vecuma smēķētāji fiziskas slodzes gadījumā jūt elpas trūkumu, no rīta pieceļoties, klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām. Iespējams, ka tās ir HOPS izpausmes, brīdina Ineta Grīsle, pulmonoloģe, Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle. Pacienti ir uzskatāmi par tabakas ražošanas rūpniecības upuriem, jo šī slimība cilvēkam atnes nāvi.
Ko nozīmē HOPS?
HOPS – slimība, ko apzīmē šis nebēdnīgais nosaukums, nav izārstējama. Tā rada nopietnas problēmas visā pasaulē – pašlaik ASV tā mirstības ziņā ierindojusies sestā vietā. Smēķētāju skaitam pieaugot, 2020. gadā tas būs jau trešais biežākais nāves cēlonis. Tā prognozē Pasaules Veselības organizācija. HOPS izraisa neatgriezeniskus gaisa plūsmas traucējumus elpceļos, ilgstoša iekaisuma dēļ sašaurinās bronhi, sabrūk plaušaudi.
Diagnozes noteikšana
Slimība izplatās strauji, bet cilvēki nav pietiekami informēti. Tāpēc HOPS tiek diagnosticēta novēloti, to bieži jauc ar citām plaušu un pat sirds slimībām.
HOPS apstiprina ar spirometrijas palīdzību. Ar šo metodi iespējams noteikt ieelpotā, izelpotā gaisa apjomu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos. Latvijā pirmie spirogrāfijas kabineti tika izveidoti 1995. gadā. Pašlaik valstī darbojas 15 šādu kabinetu – septiņi Rīgā un astoņi lauku rajonos. Arī Bauskas slimnīcā, ftiziatra kabinetā, ir spirogrāfs. Spirometrijas rādītāji ļauj noteikt arī hroniskas obstruktīvās plaušu slimības smaguma pakāpi.
Gribasspēks var glābt
Atšķirībā no bronhiālās astmas slimniekiem, elpošanas traucējumi HOPS pacientiem ir neatgriezeniski. Taču, pārtraucot smēķēšanu, iespējams apstādināt slimības progresēšanu. HOPS pacientu ārstēšana ir ļoti dārga. Tiešās izmaksas veido ārstu apmeklējumu, hospitalizācijas un medikamentu maksa, bet netiešās – darba kavējumi, rehabilitācija u. c. Kopumā pacients zaudē ne tikai darba spējas, bet arī iespēju pilnvērtīgi dzīvot un atpūsties.
Nopietna problēma
Latvijā pagaidām nav veikti pētījumi, kas ļautu precīzi spriest par HOPS izplatību, jo smēķētājiem netiek regulāri – vismaz reizi gadā – veikta spirogrāfija. Latvijā smēķējošo cilvēku skaits ir ļoti liels – vidēji 40 procentu pieaugušo (51,3% vīriešu, 18,2% sieviešu – «Finbalt» pētījuma dati 2000. gadā). Tas liecina, ka HOPS varētu būt nopietna problēma mūsu valstī. Paradoksāli, bet pēc oficiāliem datiem pēdējo gadu laikā mirstība no HOPS Latvijā samazinājusies par pusi, turklāt tā ir ļoti maza. Diemžēl, kā uzskata speciālisti, dati neatspoguļo reālo situāciju, bet gan liecina par neinformētību. Ir bijuši gadījumi, kad persona mirusi naktī no elpas trūkuma, bet par nāves iemeslu tiek minēta, piemēram, sirdsslimības saasināšanās.
Smēķēšanas izplatības ziņā Latvija ir apsteigusi attīstītās pasaules valstis.
***
FAKTI
Smēķēšana Latvijā
Latvijā 2000. gadā smēķēja vidēji 40% pieaugušo (51,3% vīriešu, 18,2% sieviešu).
Latvijā no smēķēšanas izraisītām slimībām ik dienas mirst pieci seši cilvēki. Aptuveni puse hronisko smēķētāju mirst priekšlaikus, turklāt daudzi jau pusmūžā.
Visbiežāk (34%) smēķētāji izsmēķē 20 cigarešu jeb vienu paciņu dienā, 2% Latvijas smēķētāju izsmēķē dienā divas paciņas cigarešu, vidējais rādītājs valstī ir ap 15 izsmēķētām cigaretēm dienā.
Veselības aizsardzības izmaksas, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītām slimībām, 2000. gadā bija sasniegušas 3,24 miljonus latu.
Ja dienā tiek izsmēķētas 20 cigaretes, tad gada laikā smēķētājs par tām tērē no 100 līdz 350 latiem. Smēķējot vidēji paciņu dienā un vienu cigareti piecas minūtes, cilvēks gadā tērē aptuveni 21 diennakti, t. i., 511 stundu.
FINBALT pētījuma dati
