Izlasot cienījamā vēsturnieka R. Ābelnieka rakstu «Vai mums vajag jaunu Satversmi?» (publicēts 3. maija numura 7. lappusē), vēlos paust savu viedokli.
Izlasot cienījamā vēsturnieka R. Ābelnieka rakstu «Vai mums vajag jaunu Satversmi?» (publicēts 3. maija numura 7. lappusē), vēlos paust savu viedokli.
Atcerēsimies, ka doma par Satversmes grozījumu nepieciešamību bija izteikta 1990. gada 4. maija neatkarības deklarācijā. Cik daudz laika jau pagājis kopš Latvijai tik svarīgā vēsturiskā notikuma!
Jebkuras partijas organizēšana ir cīņa par varu. Manuprāt, mūsu valstī pēc partiju darbības var labi saskatīt, kuru sabiedrības slāņu intereses tās pārstāv.
Nebūsim tuvredzīgi politikā! Tā kā tiek lobēta bagātnieku, elitāro personu grupa, kas ir pārstāvēta valdībā, mēs visi esam apmānīti. Par to mums jāpateicas pašiem sev, lielākajai balsstiesīgo iedzīvotāju daļai. Jāatzīst, lai cik tas būtu nepatīkami, – nav izprasta politikas patiesā jēga – esam ticējuši «Latvijas ceļa», Čevera, Zīgerista, Šķēles, dažu ārzemju latviešu mesijai. Un atkal sākam ticēt Repšes mesijai.
Satversmes grozījumus ir izstrādājusi zinošu un domājošu juristu grupa, ne tikai J. Bojārs viens. Jaunā Satversme ir lojāla lielākās tautas daļas attīstībai, izaugsmei pārticībā, izglītībā, medicīnā, lauksaimniecībā un citās nozarēs. Satversmes grozījumos ir runa par tautas lielākās daļas aizstāvību. Uzsvērts, ka likumdošana kalpo tautas interesēm, ļauj tai pašai strādāt un nest augļus labklājības izaugsmei.
Valsts izputināšana nedrīkst turpināties. Vai mums vajadzīga šaudīšanās kā Čečenijā, Dienvidslāvijā un citās valstīs? Bruņotus nemierus ir viegli iesākt, bet par kādu cenu tos nākas apturēt!
Kas mūs ievedis šajā nabadzībā? Manuprāt, vājā aktivitāte politikā, sabiedrisko un saimnieciski ekonomisko organizāciju veidošanā. Tik daudzi gaida, ka pārticību kāds atnesīs uz paplātes. Nē! Kamēr valdīs pašlaik pie varas esošās labēji liberālās partijas ar visatļautības laupītājdemokrātijas virzienu, iegūtā virsvērtība aizies no valsts. Latvija jau ir nolaupīta. Kā mūsu bērni to atgūs? Ja tā turpināsies, būs jādzīvo vergu bāleliņu lomā. Latvijas ārējais parāds sasniedz aptuveni 700 miljonu latu. Tāpēc, manuprāt, ir jāatbalsta Satversmes grozījumi. Es to jau esmu izdarījis, ierodoties pie notāres Z. Reliņas Bauskā.
Arī šie Satversmes grozījumi nav ideāli visiem. Tāpēc aicinu tos izlasīt un pārdomāt. Notikumi rit uz priekšu savā tecējumā, un būs jauni likumi. Dzīve ir dzīve, kuru mums visiem kopā jāprot skaisti pavadīt. Mēs neesam mūžīgi, tāpat likumi, kas arī mainās. Taču visam jābūt saprāta robežās.
A. PURIŅŠ, viens no bijušiem zemnieku protesta akciju organizētājiem 1999. un 2000. gadā Grenctālē
