65 gadu jubileju svin Valdis Balodis Rītausmās.
Valdis Balodis ilgus gadus strādā vienā darbavietā. Brīvdienas pavada vectēva mājās Vilcē, bet atvaļinājuma laikā Valdis ļaujas piedzīvojumiem – kopā ar sievu iepazīst pasauli.
Jauniešiem ir jāmācās
Valdis ir jaunākais starp trim brāļiem un māsu. Gadu starpība ir pietiekami liela, lai varētu teikt, ka Valdis ir uzaudzis teju viens pats. Viņa dzimtā puse ir Jelgavas novada Vilces pagasts, un brīvdienās jubilārs labprāt dodas tieši uz turieni. Tagad tur jāstrādā mazāk, bet pavasara un vasaras sezonā lauku mājās darāmā netrūkst.
Valdis mācījies Berķenes astoņgadīgajā skolā, 1968. gadā iestājies Rīgas Celtniecības tehnikumā. Jau gadu vēlāk viņš Bauskā strādā praksē, bet vēlāk darba gaitas sāk jaundibinātajā ceļu būves iecirknī.
Jubilārs atceras pirmos iespaidus par Bausku: «Maza un normāla pilsētiņa. Atmiņā palicis jaukais Bauskas pilskalna restorāns.»
Strādājot rajona ceļu būvē, Valdis tagadējā Bauskas novada ceļus ir izbraukājis krustu šķērsu. Vēlāk viņš darbu atradis starpkolhozu celtniecības organizācijā. Tolaik sākās Līvānu māju būves ēra. Vēlāk viņš strādājis Misas raķešu bāzē, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojies ūdensvadu un kanalizācijas uzturēšanas jomā.
«Jūtu, ka jādod vieta jaunajiem, bet nav, kas strādā. Trūkst cilvēku. Reiz pie manis strādāja kāds jauns puisis bez izglītības. Es viņu mudināju atsākt mācības, bija žēl, ka jauni puiši «lien zem zemes» tā vietā, lai mācītos un atrastu labāku darbu. Izglītība ir ļoti svarīga mūsdienās,» uzskata V. Balodis.
Vegasas «laimi» neizmēģina
Valdis dzīvo Īslīces pagasta Rītausmās. Ar sievu Valentīnu ir precējies 40 gadu. Abiem ir divi dēli – Jānis un Māris, kā arī divi mazbērni – Undīne un Lūkass.
Baložu ģimene daudz ceļo. Agrāk visi kopā, bet tagad galvenokārt Valdis kopā ar sievu. Viņi bijuši Āfrikā, Zimbabvē, aplūkots Viktorijas ūdenskritums. Ceļots pa Ameriku. Būts Vegasā, bet Valdis piekodina, ka Vegasas «laimi» nav izmēģinājis un spēļu zālē nav iegriezies. Staigāts arī pa Austrāliju, būts Indonēzijā, Bali un Jaungvinejā. Kādā no ceļojumiem Valdis jauno gadu sagaidījis 200 kilometru aiz polārā loka.
«Protams, arī Eiropa ir izbraukāta, bet tagad vēlamies redzēt visu pārējo pasauli. Mūsu zeme it kā ir liela, bet tomēr – 12 stundu lidojums, un tu jau esi otrā zemeslodes malā. Nākamais ceļojums plānots uz Koreju, Taivānu un Japānu,» stāsta Valdis.
Baložu ģimene izbauda citu valstu kultūru un apbrīno skaisto dabu. Interesanti ir vērot vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitas.
«Vienmēr atcerēšos ceļojumu uz Madeiru. Tur ir tik skaista daba – zied puķes, un viss tik brīnišķīgi smaržo. Šis ceļojums bija vienreizējs. Nekad neaizmirsīšu, kā jauno gadu sagaidījām aiz polārā loka. Tur bija bezgala skaisti. Sniega bija tik daudz, ka mājas iesniga līdz jumtam. Pasakaini. Protams, arī pie īsta Ziemassvētku vecīša bijām,» savos piedzīvojumos dalās Valdis.
Visskaistākā zeme – Latvija
Valda un Valentīnas Baložu bērni ceļo vēl vairāk, piemēram, Māris ar velosipēdu apbraukājis Islandi, Japānu un Dienvidkoreju, bet citā reizē puiši iepazinušies ar alpīnistiem un nolēmuši kāpt kalnos. Viņi sasnieguši Akonkagvas virsotni, kura atrodas 6960 metru virs jūras. Virsotnes sasniegtas arī Kilimandžāro un Nepālas kalnos.
Tiesa, lai arī būts tik daudzās valstīs visā pasaulē, Valdis apgalvo, ka Latvija ir visskaistākā. «Te ir pietiekami daudz skaistu vietu. Savu dzimteni esmu izbraukājis vairākkārt. Mums bija tradīcija – Jāņos iekāpt moskvičā, braukt pa Latviju un vērot, kā Jāņus un Līgo svin latvieši. Mūsu zeme ir skaista, un, lai kur es būtu, vienmēr vēlos atgriezties mājās,» sarunas beigās nosaka Valdis Balodis.
