Nepilnas divas stundas laika sestdien, 27. maijā, baušķeniekiem veltīja partijas «Jaunais laiks» pārstāvji Sandra Kalniete un Einars Repše. Viņi tikās ar teju simts pilsētas Tautas namā sanākušiem interesentiem.
Nepilnas divas stundas laika sestdien, 27. maijā, baušķeniekiem veltīja partijas “Jaunais laiks” (JL) pārstāvji Sandra Kalniete un Einars Repše. Viņi tikās ar teju simts pilsētas Tautas namā sanākušiem interesentiem.
Pirms tam, jau piektdien, 26. maijā, baušķenieki varēja vērot līdz šim nebijušu mobilu politisku reklāmu. Pa pilsētu braukāja automobilis, kura piekabē novietots liels transparents ar partijas “Jaunais laiks” aicinājumu tikties.
Pasākums sākās ar Bauskas 1. vidusskolas kora uzstāšanos, pēc tam bija S. Kalnietes un E. Repšes uzrunas. Tad abi politiķi nonāca klātesošo jautājumu krustugunīs.
Pieprasa konkrētu atskaiti
Pēc Alfrēda Rubika un Ilmāra Ančāna “Jaunais laiks” ir trešie pārstāvji, kas Bauskā sarīkojuši aģitācijas pasākumu pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Neviļus salīdzinot visas trīs reizes, prātā nāk kāda kopīga iezīme – visi vairāk vai mazāk kritizē pie varas esošos politiķus. Tomēr “Jaunajam laikam” tas īsti nepiedienētu, jo gan E. Repše, gan vairums ministru ilgāku laiku strādāja valdībā. “Nevainosim valdību, jo paši to esat ievēlējuši greizu,” tā bijušais premjers skaidroja savas neveiksmes. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka nepieciešams stabils vairākums, lai partija varētu īstenot savas ieceres. Jāteic gan, ka 8. Saeimā “Jaunajam laikam” bija vislielākā vēlētāju uzticība, kas, šķiet, gan vairāk tika izniekota nekā lietderīgi izmantota.
“Saulainu nākotni mums te jau daudzi solījuši. Mēs jums 8. Saeimā iedevām prāvu uzticības mandātu, tagad nu kā bijušais premjers atskaitieties, ko partija ir izdarījusi valsts un sabiedrības labā!” tiešu jautājumu uzdeva kāds no zālē sēdošajiem. “Negrasos lielīties ar savu vai partijas darbu. Tiem ir jārunā pašiem,” tāda vien bija ekspremjera atskaite par paveikto.
Jādubulto minimālā alga
Nākotnes vīzijās līdz ar Sandru Kalnieti jaunlaicieši iezīmēja trīs svarīgas lietas: jāpalielina minimālā alga, dubultojot to trīs gadu laikā, jāpaaugstina pensijas un jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums. Savukārt finansiālo pamatu šo ieceru īstenošanai JL saskata, samazinot birokrātiju, kas paņem pārmērīgi daudz valsts naudas un traucē attīstībai, samazinot korupciju, kā arī nodokļus. JL iecerējis tuvāko gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt no 25 līdz 15 procentiem.
“Taču negaidīsim rezultātus uzreiz. 15 gadu pasaules vēstures attīstībā ir tikai mirklis. Strādāsim un domāsim vairāk paši, negaidīsim, kad kāds no malas atnāks un atnesīs labāku dzīvi, bet būvēsim to pašu rokām!” klātesošajiem vēlēja E. Repše.
Neiecietīgs pret kritiku
Grūti formulēt, kāda gaisotne valdīja Tautas nama zālē. To nevarēja nosaukt ne par jūsmas un pateicības pilnu, ne par ļaunu negāciju piesātinātu. Tomēr netīkamu niansi bijušais premjers iezīmēja gan. Kāda Bauskas pensionāre, gatavojoties sarunai, mājās bija pārdomājusi un uz lapiņas uzrakstījusi jautājumus, tiesa gan – pārmetošā noskaņā. E. Repšes pirmā reakcija, dzirdot pašam adresētu tiešu kritiku, bija nevis atbilde pēc būtības, bet gan “uzbrauciens” vecajai kundzītei, ka tādi kā viņa ir konkurējošu partiju iesūtīti. “Vaicājiet saviem vārdiem, nevis lasiet, ko jums priekšā uzrakstījuši!” aicināja politiķis.
E. Repšem jautāja, kāpēc gan viņš, būdams Latvijas patriots, finanšu darījumus veic Amerikā, tādējādi neieguldot naudu vietējās bankās. “Ieguldījumus vērtspapīros veicu ASV, lai izvairītos no jebkāda šķietama vai reāla interešu konflikta,” paskaidroja E. Repše. No zāles izskanēja iebildums, kāpēc, aizejot no valdības, JL ministri piekrita saņemt kompensācijas, kuras kopumā valsts budžetā iecirta vairāku tūkstošu latu lielu robu. E. Repše šajā situācijā nevaino JL, jo tādu likumu pieņēmusi Saeima. Viņš atzina, ka īsti labs tāds likums neesot, taču “aizmirsa” piebilst, ka pats nu jau četrus gadus ir Saeimā, bija valdības vadītājs un varēja panākt šāda slikta lēmuma atcelšanu.
“Ja jums no malas šķiet, ka zināt visu, kas notiek valdībā un aizkulisēs, tad tā nu nemaz nav,” dziļdomīgi pavēstīja ekspremjers, gan neatklājot nevienu no sarežģītās aizkulišu spēles detaļām.
Labējiem jāvienojas
Vairāki klātesošie izteica pamatotas bažas, ka, labējām partijām šķeļoties un strīdoties, kreisie kļūst arvien monolītāki. Izskanēja pat aicinājums 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā būt vienotiem. E. Repše skaidroja, ka JL jau esot gājis uz kompromisiem, piemēram, iekļaujoties A. Kalvīša valdībā, ko, starp citu, neizdarīja “TB”/LNNK. Tomēr draudzība un miers valdībā nevar kļūt par pašmērķi, jo tad var zaudēt savus principus.
S. Kalniete piekrita satraukumam, ka cilvēki nevar izvēlēties, par ko balsot. “Es raizējos par to, ka Latvijas sabiedrībā nevalda optimisms, ļaudis pārņēmusi sociālā apātija un vērtību pagrimums. Mani satrauc, ka valsts apzagšana vairs netiek uzskatīta par negodu. Cilvēks jūt bezspēcību varas patvaļas priekšā. Tā vairs nevar turpināties. Ja mēs atkal nenoticēsim savai spējai ietekmēt dzīvi Latvijā, tad mums draud briesmas nekad neizveidot šeit labklājības valsti,” S. Kalnietes runā netrūka šādas un līdzīgas patētikas.
Viņa skaidroja, kāpēc Latvijā ekonomiskie, politiskie procesi jāveido atbilstīgāki Skandināvijas valstu modelim. Tāpat S. Kalniete atgādināja par ieguvumiem no ES, ko septiņu gadu laikā saņems Latvija. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šie 5,4 miljardi eiro tiks neprasmīgi izšķērdēti vai nonāks negodīgu cilvēku rokās,” atgādināja politiķe.
Bija interesanti
Pēc nepilnu divu stundu sarunas pasākuma vadītājs Jānis Karalis aicināja uzdot pēdējo jautājumu. Publikā izskanēja neapmierinātība. “Reizi pāris gados atbrauc un tik steidzīgi. Ja vajag, palieciet un runājiet līdz vakaram,” izskanēja vēlējumi. Tomēr jau īsi pēc plkst. 15 abi partijas līderi ātri atvadījās un, aizbildinoties ar daudzajiem darbiem, steidzās prom. “Bauskas Dzīvei” gan zināms, ka viesi aiztraucās uz klātajiem pusdienu galdiem kādā no Bauskas kafejnīcām. Savukārt pagājušās nedēļas nogalē vienā no rajona viesu namiem uzturējās plaša JL delegācija, kura izstrādāja partijas priekšvēlēšanu dokumentu kopumu.
Pēc tikšanās “Bauskas Dzīve” sarunājās ar vairākiem dalībniekiem, kuri pauda savu viedokli. “Man tomēr “Jaunais laiks” patīk, un arī šī saruna bija interesanta,” apgalvoja vieni. “Es pagājušās vēlēšanās balsoju par viņiem, bet nu tagad tā arī nesagaidīju atskaiti, ko labu paveikuši,” teica cita tikšanās dalībniece. “Es domāju, ka žurnālisti tikai pārspīlē, rakstot, kā citviet šādu tikšanos laikā valdījusi nedraudzīga gaisotne. Nu pati pārliecinājos, ka diez ko labi pret “Jauno laiku” neizturas,” šādu atziņu pauda vēl kāda baušķeniece.
Savukārt kāds kungs tieši pavaicāja, vai tagad arī 1. vidusskolu slēgšot ciet, ja reiz ticis pieļauts, ka tās audzēkņi iesaistās kādas politiskās partijas aģitācijas pasākumā. Šo viedokli viņš pamatoja, salīdzinot pirms kāda laika vakarskolā sarīkoto tikšanos ar Alfrēdu Rubiku, pēc kuras šo mācību iestādi grasoties likvidēt.
