Redakcijā padomu meklēja kāda sešpadsmitgadīga puiša māte. Dēls beidzis pamatskolu, tālāk mācīties nav gribējis, bet darbu savā pagastā nevarot atrast.
Redakcijā padomu meklēja kāda sešpadsmitgadīga puiša māte. Dēls beidzis pamatskolu, tālāk mācīties nav gribējis, bet darbu savā pagastā nevarot atrast. Kas jādara, lai puisi reģistrētu par bezdarbnieku un jaunietis varētu saņemt pabalstu?
Par bezdarbnieku var reģistrēties jau no 15,5 gadu vecuma, paskaidroja Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) rajona nodaļas priekšniece Daina Balode. NVD rajona nodaļā jāiesniedz pašvaldības apstiprinātas divas izziņas – no dzīvesvietas, kas apliecina, ka cilvēks pierakstīts mūsu rajonā; par to, ka iepriekš nav strādāts algots darbs, kā arī izglītības dokuments.
Tomēr bezdarbnieka pabalstu jaunietis var saņemt tikai tad, ja gada laikā deviņus mēnešus viņš ir strādājis un darba devējs par viņu ir maksājis sociālo nodokli (sociālās apdrošināšanas maksājumu). Ja algots darbs strādāts, bet nodokļi nav maksāti, pabalsts nepienākas.
Daina Balode uzsvēra, ka jauniešiem noteikti jācenšas mācīties vidusskolā vai arī arodskolā, lai apgūtu kādu amatu. Gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem jāsaprot, ka darba devēji tagad ļoti reti izvēlas strādniekus, kuri neko neprot. Retumis izdodas pie privātuzņēmējiem iekārtot par mācekļiem. Jauniešus, kuri reģistrējušies par bezdarbniekiem, var nosūtīt uz kursiem, turklāt NVD apmaksā gan kursu maksu, gan uzturēšanās izdevumus, ja mācības notiek Rīgā, kā arī var saņemt stipendiju (50% no valstī noteiktās minimālās algas).
Labklājības ministrijas Darba departamenta dati liecina, ka no visiem cilvēkiem, kuri līdz 1997. gada 31. decembrim Latvijā bija reģistrējušies par bezdarbniekiem, bez profesijas bija 5,6% sieviešu un 5,1% vīriešu. Savukārt bez darba stāža bija 10,9% sieviešu un 9,5% vīriešu. Lielākais darba meklētāju skaits ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem (54% sieviešu un 48,8% vīriešu). Satraucošs darba tirgus rādītājs ir augsts gados jaunu bezdarbnieku īpatsvars (vecumā no 18 līdz 25 gadiem) – 58%, kuriem nav profesijas un daļai pat pamatizglītības. Nodarbinātības politikas mērķis ir palīdzēt bezdarbniekiem iesaistīties ekonomiski aktīvajā dzīvē. Tāpēc tiek organizēta profesionālā apmācība, pārkvalificēšana, algotie pagaidu sabiedriskie darbi.
