Māsas: KRISTĪNE un JOLANTA SĒNELES. Vecākā māsa Jolanta studē Latvijas Universitātē Komunikācijas zinātņu un žurnālistikas nodaļas 1. kursā, bet jaunākā māsa Kristīne – 3. kursā.
Māsas: KRISTĪNE un JOLANTA SĒNELES. Vecākā māsa Jolanta studē Latvijas Universitātē Komunikācijas zinātņu un žurnālistikas nodaļas 1. kursā, bet jaunākā māsa Kristīne – 3. kursā.
Reti māsas mācās vienā fakultātē. Kāds bija aizsākums?
Kristīne: – Nekad nebiju domājusi studēt žurnālistiku. Gribēju iestāties «filozofos», taču biju par slinku, lai papildus mācītos. Pēc vidusskolas beigšanas māsas ietekmē kopīgi iesniedzām dokumentus «žurnālistos». Es tiku, Jolanta netika. Tagad specializējos sabiedriskajās attiecībās (public relations).
Jolanta: – Es par žurnālistiku interesējos un iekšēji biju pārliecināta par savu nākotnes izvēli. Kad pirmajā reizē neiestājos, ar māsu nerunāju divas dienas. Kopumā «žurnālistos» stājos trīs reizes, tāpēc mani fakultātē jau pazina.
Mācību priekšmetus ir iespējams izvēlēties?
K.: – Jā, pastāv trīs izvēles grupas: A grupa – visi priekšmeti ir obligāti, B grupa – pārsvarā obligāti, C grupa – brīvā izvēle, kad studentiem ir tiesības apmeklēt dažādu fakultāšu lekcijas.
Kāds ir lekciju apmeklējums, vai mācību programmas bieži mainās?
J.: – Aizvien vairāk studentu sāk strādāt, tādējādi lekciju apmeklētāju skaits sarūk. Darbs prasa savus upurus. Jā, mācību programmas mainās katru gadu. Man, piemēram, māca fotogrāfiju, ko Kristīnei 1. kursā nemācīja.
uu Vai esat strādājušas kāda laikraksta redakcijā, varbūt vēl tagad strādājat?
K.: – Mācoties vidusskolā, gatavoju publikācijas «Bauskas Dzīvē», taču tad tas nebija nopietni, drīzāk kā vaļasprieks.
J.: – Strādājot Rīgā, ir jābūt iekšēji stipram un pārliecinātam. Paiet ilgs laiks, līdz tā īsti sāk saprast, ko nozīmē strādāt lielās avīzēs. Arī es «Bauskas Dzīvei» esmu rakstījusi, taču tagad līdztekus mācībām gatavoju publikācijas laikrakstam «Diena». Nevajag lolot ilūzijas par lielajām avīzēm un noniecināt mazās.
Kurš žurnāls vai laikraksts jūs saista?
K.: – No žurnāliem viennozīmīgi – «Rīgas Laiks». Mani kaitina «Santa» un citi sieviešu žurnāli, kur tiek apspēlētas vienas un tās pašas tēmas, kultivējot problēmu apsēstas sievietes tēlu. «Rīgas Laiks» ir informatīvs un interesants žurnāls.
J.: – Tiem, kuri grib studēt, vajag piespiest sevi lasīt avīzes, tādējādi zināšanas bagātināsies. Katrs ar laiku sāk saprast, ka tas ir vajadzīgs.
uu Visa nepieciešamā mācību literatūra atrodama Rīgas bibliotēkās. Vai dažkārt sestdienās izmantojat arī Bauskas bibliotēku?
K.: – Jā, mēs bieži apmeklējam Bauskas bibliotēku, tāpēc ka tas ir izdevīgāk un ērtāk. Fakultātes bibliotēkā ir pieejama speciālā literatūra.
J.: – Bauskas un Rīgas bibliotēku darbinieki ir pretstats, mazpilsētā sastopamies ar laipnākiem un saprotošākiem cilvēkiem.
Ko esat guvušas, mācoties izvēlētajā specialitātē?
K.: – Es esmu ieguvusi visu, jo iepriekš neko nezināju par izvēlēto nozari. Augstu es novērtēju pasniedzēju Ābramu Kleckinu, kurš ir gan labs pasniedzējs, gan brīnišķīgs cilvēks.
J.: – Neko jaunu, kādus sīkumus, kaut ko arī uzlaboju sevī. To, ko darīju intuitīvi, tagad varu apstiprināt ar attiecīgu teoriju.
Sacīsit kaut ko tiem, kuri vēlas nākotni saistīt ar žurnālistiku?
K.: – Manuprāt, ja netiek budžeta grupā, tad nevajadzētu maksāt lielo naudas summu, bet labāk pastrādāt kādā avīzē un mēģināt stāties nākamajā gadā.
J.: – Dzirdēts mīts, ka žurnālistikas studentiem nav jāmācās… Bet no sesijas neizsprukt, un tās laikā jānokārto gandrīz desmit pārbaudījumu. Tad par nemācīšanos ir grūti runāt.
