Zīdaini gultiņā pārtin puisis ar panka frizūru, tikmēr māmiņa lietišķā kostīmā vada sapulci kādā uzņēmumā… Pamanījāt šādu reklāmu Latvijas Televīzijā?
Zīdaini gultiņā pārtin puisis ar panka frizūru, tikmēr māmiņa lietišķā kostīmā vada sapulci kādā uzņēmumā… Pamanījāt šādu reklāmu Latvijas Televīzijā? Labklājības ministrija sākusi kampaņu par dzimumu līdztiesību. Vai esam gatavi uzņemties jaunas dzimumu lomas dzīves spēlē?
Kamēr nav iespējams melnādainai lesbietei kandidēt uz prezidenta krēslu senākajā demokrātijas valstī ASV, tikmēr dzimumu līdztiesība pasaulē ir problēma. Tā rakstījis kāds skandināvu žurnālists. Protams, te speciāli sabiezinātas krāsas, bet situācijas novērtējums ir nepārprotams.
“Bauskas Dzīves” interneta mājaslapā lasītājiem tieši to arī jautājām: vai pie mums ir problēmas dzimumu līdztiesībā? Puse – 50 procentu – atbildēja, ka oficiāli neesot problēmu, bet slēptā formā gan tās pastāvot. 12 procentu bija pārliecināti, ka šajā jomā noteikti ir sarežģījumi. 18 procentiem šķiet, ka šāda līdztiesība vispār nav vajadzīga.
Ieskatīsimies tikai faktos, ko tie vēsta par līdztiesību! Vislabāk atalgotie Latvijā ir likumdevēji, augstu stāvošas amatpersonas un uzņēmumu vadītāji “lielajā” biznesā, kā arī, piemēram, vecākie speciālisti, kuri nodarbojas ar gaisa un jūras transporta vadīšanu. To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par pagājušā gada oktobri. Nule nosauktajās jomās daudz sieviešu tomēr nedarbojas. Savukārt vissliktāk apmaksātie amati reģistrēti apkalpošanas jomā un tirdzniecībā, kur pārsvarā nodarbinātas sievietes. Zemu atalgoti ir bērnudārzu audzinātāji, bibliotekāri, arhivāri, skolotāji, medmāsas. Padomāsim, vai šajās nozarēs Latvijā strādā daudz vīriešu? Cik Bauskas rajonā ir vīriešu bibliotekāru vai bērnudārzu audzinātāju? Es nezinu nevienu (ja kāda rīcībā ir cita informācija, lūdzu, zvaniet). Tāda interesanta likumsakarība – jomās, kur pārsvarā strādā sievietes, atalgojums arī “automātiski” ir zems.
Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi arī datus, kas nepārprotami liecina par dzimumu diskriminēšanu. Vidējā stundas bruto izpeļņa 2003. gada oktobrī bija 1,03 lati, tomēr vīriešiem maksāja vidēji 1,12 latu, kas ir par 0,18 latiem vairāk nekā sievietēm. Kas tā ir par spēli?
Sieviešu līdzdalība pārvaldībā atspoguļo to, ka sabiedrībā gan legāli, gan faktiski tiek realizēta dzimumu līdztiesība. Pētījumā, kas veikts Labklājības ministrijas kampaņā par dzimumu līdztiesību, tiek pausts viedoklis, ka politisko partiju sistēma kavē sieviešu ienākšanu politikā. Starta pozīcijas vīriešiem un sievietēm ir līdzvērtīgākas mazajās pašvaldībās, kur ir niecīgāka partiju ietekme. Šeit ir arī augstāks sieviešu īpatsvars nekā tajās pašvaldībās, kurās ir liela partiju ietekme.
To rāda skaitļi – pašlaik Bauskas Domē ir 45% sieviešu, Rī gas Domē – 13% sieviešu un Saeimā – 18%.
Sievietes politikā netiek akceptētas kā “tradicionālas”. viņas no politikas attur arī, piemēram, tās brutalitāte, ētikas trūkums politikā, diemžēl arī finanšu līdzekļi. Politikas “spēlītēm” sievietes labprāt nepadodas.
Neesmu nekāda karojošā feminisma piekritēja, tāpat arī dzimumu līdztiesību neuztveru kā cīņu vienam ar otru. Bet labprāt vēlētos, lai arī Latvijā dzimumu līdztiesību uztvertu tāpat kā kaimiņos Zviedrijā un Norvēģijā – kā iespēju atbalstīt vienam otru, lai abi dzimumi veiksmīgāk varētu apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, arī uzņemoties jaunas un netradicionālas dzimumu lomas.
