Mazulim piedzimstot, māte vēlas tikai vienu – lai viņš būtu vesels.
Mazulim piedzimstot, māte vēlas tikai vienu – lai viņš būtu vesels. Par to, kāda ir mūsu bērnu veselība, stāsta Bauskas poliklīnikas bērnu konsultācijas vadītāja Māra Stunda un neiroloģe Ina Mortukāne.
– Būtu jāapzinās, ka, lai piedzimtu vesels bērns, veseliem jābūt vecākiem, īpaši – mātei. Brīnumi nenotiek, un kaites tiek pārmantotas iedzimtības ceļā. Diemžēl ir daudz ģimeņu, kuras nevis apzināti vēlas bērnu, bet kurās bērns gluži vienkārši gadās un kā negadījums arī tiek sagaidīts… Bērnu konsultācijā ir arī daži «dubultpacienti» – meitenes, kuras pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas kļuvušas mātes. Bieži šādiem bērniem nav arī tēva. Dažādu apstākļu kopums rada stresu, ko mātes pēctecīgi nodod bērniem. Jāatzīst, ka vairāk kļūst to ģimeņu, kurās arī tēvi interesējas par bērna veselību un attīstību pirmajā dzīves gadā.
Vai tiesa, ka tagad daudzi bērni ir neirozi un tas izpaužas jau zīdaiņa vecumā?
– Neiroze ir nopietna diagnoze. Pareizāk būtu teikt, ka pieaug to bērnu skaits, kuriem ir izteikta veģetodistonija – stāvoklis, kad nervu sistēma nespēj normāli regulēt iekšējo orgānu (sirds, asinsrites, gremošanas sistēmas) darbību, un savukārt tas rada nervu spriedzi, stresu. Tā izpausmes ir alerģiskas slimības, temperatūras svārstības, kad, piemēram, elpošanas ceļu saslimšana izārstēta, bet nedaudz paaugstināta temperatūra saglabājas ilgāku laiku bez redzama iemesla. Šādiem bērniem temperatūra paaugstinās, tiklīdz mazulis uztraucas. Daudzi bērni kļuvuši nervozāki, pavisam vienkāršas saslimšanas grūtāk padodas ārstēšanai, novērojama mazo pacientu jūtība pret atsevišķiem medikamentiem. Veģetodistonija ir tāda robežsituācija, kad, bērnam augot, veselības stāvoklis var pavērsties uz vienu vai otru pusi. Tās izpausmes var parādīties arī pusaudža vecumā, ja skolā ir liela slodze vai ģimenē sarežģās attiecības. Tad var palīdzēt veselīgs dzīves režīms, miegs un medikamenti.
Kad un ar ko īsti bērni slimo visvairāk?
– Ar vīrusu izraisītām saslimšanām mazie bieži sirgst, uzsākot apmeklēt bērnudārzu. Tas ir nopietns pārbaudījums nervu un imūnsistēmai. Nereti saviem pacientiem esam spiesti ieteikt vismaz uz gadu atteikties no bērnudārza apmeklējuma, lai pārtrauktu saslimšanu virkni. No skolēniem vairāk slimo tie, kuri apmeklē vairākas skolas un bez atpūtas un ēšanas spiesti strādāt no agra rīta līdz sešiem, septiņiem vakarā. Arī tad viņi nevar atpūsties, jo jāsāk gatavot nākamās dienas uzdevumi. Tāda slodze tikai retam pieaugušajam ir pa spēkam. Sākas redzes pasliktināšanās. Pirmajā klasītē Bauskā pērn uz skolu aizgāja tikai 18 bērnu, kuri nēsāja brilles, bet vecuma grupā no 2. līdz 9. klasei redzes korekcija nepieciešama 217 bērniem, no 15 līdz 18 gadu vecumam brilles nepieciešamas 88 bērniem. Desmit skolēniem konstatēta izteikta mugurkaula deformācija (skolioze), bet stājas traucējumi («apaļas» muguras, viens plecs augstāks par otru un līdzīgi defekti) ir 594 bērniem. Garīgā un fiziskā pārslodze rada organisma uzņēmību arī pret citām slimībām.
