Iecavniecei Irmai Novadai šodien, 26. aprīlī, dzimšanas diena. Sirsnīgus vēlējumus viņai sūta kādreizējie kaimiņi Viesturu pagastā.
Iecavniecei Irmai Novadai šodien, 26. aprīlī, dzimšanas diena. Sirsnīgus vēlējumus viņai sūta kādreizējie kaimiņi Viesturu pagastā.
«Jau 76. reizi, plaukstot pureņu un ievu ziediem, gaviļniece atcerēsies dzīves dienas, kas kā dzintara krelles savērušās gadu virtenēs. Lai atmiņu vējš atgādina par senajiem, laimīgajiem jaunības pavasariem, kas pagāja, mācoties Kaucmindes mājturības skolā. Pēc tās absolvēšanas skolotā saimniece nodibināja ģimeni ar kārtīgu saimnieku Mežotnes pagastā.
Taču savu 23. dzimšanas dienu Irma sagaidīja tālu no mājām – Sibīrijā. Viņas jaunība palika Omskas apgabala plašumos, izsūtījumā, tāpat kā daudziem citiem krietniem Latvijas cilvēkiem.
Irmu ar sirsnību atceramies mēs, kādreizējie kaimiņi Viesturu pagastā, kur ir viņas dzimtās vietas, mājas un takas. Viņa te strādājusi par kādreizējās patērētāju biedrības veikala vadītāju un pārdevēju.
Nu jau 12 gadus Irma ir iecavniece. Šīm pārmaiņām ir jauks iemesls – atrasts dzīvesdraugs Laimonis. Irmas kundzes vīrs arī ir bijis izsūtījumā, daudz pārcietis, abiem gadu nasta, Sibīrijā iegūtas kaites. Tās neļauj kopt dzimtas mantoto zemi. Dzīve Iecavā ir vieglāka, taču sirds sāp par katru paša stādītu ābeli un ogulājiem.
Irmas sirdslieta ir dzeja un laba grāmata. Tāpēc jubilejas reizē viņai veltām dzejnieka Jāņa Silazara rindas:
«Pamazām vecojam mēs
Kā mājas, kā koki, kā viss…
Un gadi kā dzērvju kāši
Pagaist debesīs.
Tik sirdīs, gadskārtu
saudzēts,
Krājas atmiņu vīns –
No priekiem un sāpēm
raudzēts…»»
Ģēveļu ģimene no Ģinārtu mājām
