Mums viņš visiem, arī pieciem mazbērniem, ir mīļais tēvs – tā vēstulē raksta Konstantīna Vaspāna meita Rita Macpane.
Mums viņš visiem, arī pieciem mazbērniem, ir mīļais tēvs – tā vēstulē raksta Konstantīna Vaspāna meita Rita Macpane.
Viņas iecere bija tēvam 85 gadu jubilejā, kas ir tieši šodien, dāvāt jauku apsveikumu. Tāpēc «Bauskas Dzīve» devās uz Stelpi ciemos pie jubilāra. Viņš atminējās smagos jaunības gadus, kuri pavadīti Sibīrijā.
Tie nav aizmirstami, visu laiku acu priekšā stāv tās šausmas, teic Konstantīns. «Šķiet, it kā būtu izgājis cauri kino. Tikai filmās var redzēt tās drausmas. Kas to nav piedzīvojis, nezina, ko tas nozīmē. Sākumā šķita, ka aiziešu bojā,» stāsta stelpietis. 1944. gadā viņš ticis arestēts. Sākumā divus gadus bijis Omskas apgabalā. Tur strādājis būvdarbos. Pat mīnus 54 grādu aukstumā izsūtītie dzīti strādāt. Kājās viņi āvuši no pufaikām sašūtas «zeķes», virsū vilkuši liepu vīzes. Gulējuši uz plikiem dēļiem. No rīta darbā sastrādāto mitro vateņu virsa sasalusi, blaktis lēkājušas apkārt. Vārījuši kāpostu atgriezumu un lēcu putru. Garām vazājušās slimas žurkas ar dzelteniem astes galiem. Par to visu K. Vaspāns runā ar asarām acīs.
Jāapbrīno jubilāra labā atmiņa, viņš precīzi atcerējās pulksteņa laikus un datumus, stāstot gan par armijas laiku, gan par izsūtījumu. Neizsakāms prieks Konstantīnu pārņēmis, kad 1956. gadā viņš atgriezies Rīgā. «Beidzot visas šausmas ir galā,» tādas bijušas viņa pirmās izjūtas. Lijušas prieka asaras, satiekot vecākus un brāli.
Konstantīns smagi strādājis Zālītes mežniecībā. Pēdējos darba gadus Stelpes skolā bijis kurinātājs.
Jubilārs lepojas, ka ar sievu kopā nodzīvojis jau 45 gadus. «Viņš ir tāds mierīgs, pakļāvīgs, es aša un noteicoša. Ģimenē esmu tā vadone. Laikam pretstati pievelkas, diez vai tik ilgi kopā nodzīvotu, ja abi būtu aši,» teic Anna.
Konstantīnam neticami, ka sasniegta jau 85. dzimšanas diena. Viņaprāt, jaunībā izdzīvotie grūtie gadi devuši spēku sasniegt tik raženu vecumu.
