Latvijā nekad nav trūcis jaunu un talantīgu cilvēku.
Latvijā nekad nav trūcis jaunu un talantīgu cilvēku. Atklāt sevī kādu īpašu māku, izkopt to – tā ir tikai viena daļa no veicamā. Mūsdienās daudz svarīgāk ir atklāt citiem savus talantus, ieinteresēt un rast auditoriju, pircēju savai precei, kas tapusi dziedot, dejojot.
Šoreiz par trim Bauskas jauniešiem, kas izvēlējušies dažādus ceļus popularitātes kalnā.
“Es eju grūtāko ceļu”
Baušķeniekam MĀRIM RUMBAM ir 20 gadu. puisis studē Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūta 3. kursā. Pēc Bauskas 1. vidusskolas beigšanas par Māri plašāka sabiedrība uzzināja, kad viņš bija iekļuvis TV 5 pirmās “Talantu fabrikas” rezervistos. Iekļūt pamatsastāvā un padzīvot kameru piepildītā dzīvoklī Mārim neizdevās, taču viņš to īpaši nepārdzīvo. “Neradās man iespēja kā fabrikantiem uzreiz kļūt populāram, tāpēc es eju grūtāko ceļu,” tā Māris.
Jau kopš 10. klases puisis raksta dzejoļus, Rīgā sācis aktīvi apgūt dejošanu. Dzīvoklī ik dienas divas stundas spēlē ģitāru, sacer melodijas. Mārim izdevies nodibināt kontaktus ar grupas “A-Eiropa” producentu dīdžeju L., kopā tapis kāds interesants projekts. Tas ir disks, kura prezentāciju Rīgas publika uzņēma atzinīgi. Uzstāšanās laikā Māris dziedāja, dejoja, nu viņam ir savs skatuves vārds – Marizo. Radio ēterā izskanējusi Marizo melodija “Oh!”, tapis arī videoklips. Māris dažreiz vada deju nodarbības Arņa Medņa studijā.
“Esmu sapratis, ka uz nejaušībām vien paļauties nevar. Ir jāstrādā, jābūt gatavam produktam. Man ir daudzas klades, pilnas ar dzejoļiem, vairākas dziesmas, varu tās izpildīt angļu, vācu, krievu, kādu arī zviedru valodā. Kādreiz kāds noteikti to pamanīs, ieinteresēsies par izdošanu. Jo vairāk daru, jo profesionālāk man tas sanāk. Kaut gan viegli tas nudien nav. Ja iepriekšējā dienā septiņas stundas esi dejojis, tad nākamajā dienā kājas ir stīvas. Un kur nu vēl mācības, kurās tāpat negribas lielus robus atstāt. Taču pašlaik ar savu darbošanos esmu apmierināts. Pelnu naudu, darot to, kas pašam patīk. Tā jau gandrīz ideāla situācija,” tā Māris Rumba.
Ko var panākt ar darbu
KRISTĪNI GRUNDMANI, Bauskas 1. vidusskolas 9. klases absolventi, dzimtajā pilsētā satikt ir arvien grūtāk. Taču meiteni, kura patlaban mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klasē, kādu laiku varēsim skatīt televīzijas ekrānos. Šodien, 24. septembrī, tirdzniecības centrā “Mols” viņa piedalās otrā koncer ta ierakstā, ko televīzijas skatītāji redzēs rīt.
Otro nedēļu Kristīne ar segvārdu Jolly darbojas “Talantu fabrikā 4”. Pirmo uzstāšanos 18. septembrī televīzijas skatītāji novērtēja visai atzinīgi. Pirmo vietu meitene gan neieguva, taču neiekļuva arī izbalsojamo rindā.
“”Talantu fabrikā” pieteicos, lai pierādītu sev un visai Latvijai, ka ar darbu daudz ko var panākt,” pašpārliecināti “Bauskas Dzīvei” stāsta jauniete. Kristīnes ceļš šovbiznesā ir apzināts, viņa dziedājusi pie skolotājas Nijoles Berezinas, arī popgrupā “Sapnītis”. Meitene atklāj, ka līdztekus vokālajām dotībām izkopusi prasmi dejot, mācās demonstrēt tērpus, skolā padodas valodas. Par saviem konkurentiem “Talantu fabrikā” Kristīne izsakās piesardzīgi, jo vairākiem, tāpat kā viņai, ir labas vokālās dotības. Meitene cer, ka skatītāji vērtēs objektīvi, ieklausīsies muzikālajā sniegumā. Ja tā notiks, tad viņa “Talantu fabrikā” kādu laiciņu varētu noturēties. Kristīni apmierina arī noteikumi, jo šoreiz nav visu nedēļu jāmīt fabrikas dzīvoklī. Ir tikai jāapmeklē nodarbības un jāgatavojas galvenajam – piektdienas koncertam. Jauniešiem paredzēts vairāk dziedāt latviešu autoru melodijas. No tām Kristīnei tīkamākās ir Zigmara Liepiņa dziesmas. Tās ir grūtākas, taču var labi atklāt balsi.
Dziedošais metālkalējs
Baušķenieks GATIS ZOTOVS laikraksta lasītājiem ir pazīstams ar saviem dzejoļiem. Jaunietis redzēts un dzirdēts arī dziedam, spēlējam ģitāru. “Bauskas Dzīve” 20 gadu veco Gati sastapa pamatdarbavietā, uzņēmumā “U
