Politisko procesu apspriešana sabiedrībā kļūst jo aktīvāka, gaidot 9. Saeimas vēlēšanas.
Politisko procesu apspriešana sabiedrībā kļūst jo aktīvāka, gaidot 9. Saeimas vēlēšanas. Taču – vai politika interesē arī jauniešus?
Politiskajos procesos aktīvi iesaistījies topošais jurists Lauris Šulcs. Viņa partijas piederība šoreiz lai paliek neizpausta, jo Lauris klāsta domas par jauniešiem politikā kopumā.
Skaitļi neiepriecina
2005. gadā veiktajā pētījumā “Jaunatnes politiskā līdzdalība pašvaldību vēlēšanās” atklājās negatīva tendence. 1997. gada vietvaru vēlēšanās deputātu mandātu ieguva 16,3 procenti no visiem 21 līdz 25 gadus vecajiem kandidātiem, 2001. gadā šis skaitlis saruka līdz 11,4 procentiem. Savukārt pērn tikai 7,5 procenti kandidātu vecumā no 18 līdz 25 gadiem ieguva pašvaldību deputātu mandātus.
Likums noteic, ka par Saeimas deputātiem var ievēlēt personas, kas sasniegušas 21 gada vecumu, bet vēlēšanās drīkst piedalīties no 18 gadiem.
Jābūt aktīviem
“Vēlos rosināt jauniešus rūpīgi pārdomāt, kurš no politiskajiem spēkiem un tajā ietilpstošajiem deputātu kandidātiem vislabāk izprastu un spētu aizstāvēt viņu idejas. Pēc savas balss atdošanas par kādu no politiķiem jauniešiem ir iespēja, atbilstīgi Saeimas kārtības rullim, līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā, jo lielākā daļa komisiju un apakškomisiju sēžu ir atklātas.
Jauniešiem nav jābaidās rakstīt vēstules deputātiem, doties uz tikšanās pasākumiem. Saeimas apmeklējums ir laika ietilpīgs un arī finansiāli grūtāk īstenojams, turpretī deputātu darbam pašvaldībās sekot līdzi ir pavisam reāli. Komiteju, arī Domes un pagasta padomes sēdes ir atklātas. Tās jāapmeklē, jāseko līdzi, ja iespējams, jāizsaka priekšlikumi, idejas, arī kritika. Aktīva līdzdarbošanās vietvaru darbā palīdzēs pēc gadiem iesaistīties lielajā politikā.” Tādus padomus sniedz topošais jurists Lauris Šulcs.
Daudzveidīgi pienākumi
Viedokli par politiskajiem procesiem valstī vislabāk var paust tie jaunieši, kuri gan seko līdzi notikumiem, gan arī cenšas tos izzināt.
Sabiedriskās organizācijas “Debašu centrs” šīgada diskusiju tēma ir par politiskās reklāmas lietderību. Debašu turnīrā Rīgā 11. martā par to sprieda vairāku rajona skolu pārstāvji, tostarp arī Iecavas vidusskolas audzēkņi. Vislabāk debatēs veicās Iecavas vidusskolas 11. klases skolniecei Zanei Grīvai un 12. klases audzēknēm Elīnai Kapačai un Zanei Krievai.
Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” jaunietes atzina, ka politika ir interesanta, tomēr pretrunīga joma. “Es savulaik vēlējos studēt politoloģiju, taču nu laikam došos izpētīt ķīmijas zinātni,” stāsta Elīna Kapača. Savukārt Zane Grīva domā, ka būt par politiķi ir interesanti, jo pienākumi ir daudzveidīgi, jāiedziļinās visdažādākajās dzīves jomās. Tomēr par politiķu veikumu sabiedrība ļoti interesējas, tāpēc šo amatu pildīt ir grūti. Zane Krieva, skolas biedrenei piekrītot, atzīst, ka laikam īpaši augsta darba kvalitāte mūsu politiķiem nav, jo negatīvo ziņu ir ļoti daudz.
Par daudz sociālo problēmu
Tomēr meitenes piekrīt statistikas pētījumiem, kas liecina – jaunieši ne īpaši aktīvi iesaistās politiskajos procesos, viņi nav arī tie naskākie balsotāji vēlēšanās.
G. Krieva atzīst, ka politiķu runas, programmas ir pārāk piesātinātas ar solījumiem sociālajā jomā. Pensijas, pabalsti, dzīves apstākļu uzlabošana trūcīgajiem – tās tomēr ir lietas, kas jauniem cilvēkiem nav tik aktuālas. “Lai politiķi ieinteresētu jauniešus, viņiem vairāk un konkrētāk jārunā par izglītības jautājumiem, jāstāsta par paveikto un iecerēto jaunu, modernu un perspektīvu darba vietu radīšanā. Tad mums būs interesanti šādos politiķos klausīties un par viņiem arī balsot,” tā E. Kapača.
Nav laika lasīt
Debatējot par politiskās reklāmas lietderīgumu, jaunieši atzina, ka tā tomēr ir nepieciešama. Politiķiem ir jākontrolē, lai process būtu godīgs un līdzīgs. “Jauniem cilvēkiem nav laika apmeklēt tikšanās, nav laika un arī pacietības lasīt garās partiju programmas vai rūpīgi sekot politiskajiem diskusiju raidījumiem. Ērtākais, ātrākais un efektīvākais veids, kā uzrunāt jauniešu auditoriju, ir reklāma. Ja tās nemaz nebūs, daļa jauno pat nezinās, par ko īsti jābalso, un vēlēšanās nepiedalīsies,” spriež E. Kapača.
Savukārt L. Šulcs, izvērtējot jauniešu interesi par debatēm, piebilst: “Debates pilnveido sabiedriski aktīvo jauniešu kritisko domāšanu un komunikatīvo prasmju attīstīšanu. Jauniešiem ir svarīgi diskutēt par jautājumiem, kas veicinātu efektīvu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu un sekmētu vispārēju demokrātijas attīstību.
