Vēl tikai viena mēneša – decembra – lapiņas palikušas kalendārā.
Vēl tikai viena mēneša – decembra – lapiņas palikušas kalendārā. Daudziem, kas nodarbināti vai kā citādi iesaistīti lauksaimniecībā, šis nebūs vis tāds noapaļojies divpadsmit mēnešu kopsavilkums. Neskaidrību un jautājumu paliks vairāk par saņemtām atbildēm, ko tālredzīgāki nozares pazinēji, manuprāt, jau iepriekš, ja ne paredzēja, tad nojauta gan. Runa, protams, ir par jauninājumiem, kas saistīti ar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas daudzas lietas liek skatīt, risināt un veikt citādāk, nekā esam ilgus gadus pieraduši.
Sarunās ar augstāku lauksaimniecības institūciju darbiniekiem esmu uzklausījusi vaļsirdīgu atzīšanos – tiešām ir ļoti sarežģīti ieviest mums līdz šim pavisam jauno un gluži nezināmo lauku bloku sistēmu, kas ir pamats vienotajam platībmaksājumam un maksājumiem par laukaugiem. Kā zināms, bloku kartes veidoja pēc robežām dabā, kas Zemgalē, piemēram, fiksētas, fotografējot zemes platības no gaisa 90. gadu vidū. Zonējums blokos tika izdarīts 2003. gadā. Saprotams, ka tik ilgā laika periodā dabiskās robežas nevar nemainīties. Tādēļ jau pašā sākumā bija noprotams, ka kļūdas būs. Un ne tikai šīs, jo vienotā platībmaksājuma pieteikumā jābūt ļoti augstai precizitātei – pat divām zīmēm aiz komata, norādot platības lielumu.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki, veicot fiziskās pārbaudes ar globālās pozicionēšanas metodēm, to fiksē bez problēmām. Bet kāds instruments jāizmanto, lai tik precīzu rezultātu iegūtu lauka saimnieks? Atgādināšu, ka vienoto platībmaksājumu saņemšanai pieteicās septiņi tūkstoši Zemgales reģiona lauksaimniecības zemes izmantotāju.
Precizitāte vajadzīga arī turpmākajā procesā –, labojot kļūdas –, jo lauku bloku sistēma ir tāda, ka viena kļūme skar vēl kādu citu, kuram lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas tajā pašā blokā. Un šajā brīdī atkal sākas sarežģījumi. Ja kāds, kurš saņēma LAD vēstuli un bija aicināts veikt labojumus, to neizdarīja, viņš iegāž vēl citu. Tātad vajadzīga ļoti godprātīga attieksme. Taču esmu dzirdējusi ļaudis pukojamies, ka, lūk, kaimiņa dēļ arī viņa platībmaksājums iestrēdz. Dažs gaužas, ka šī summa nav pietiekami liela un nozīmīga. Bet tajā pašā laikā ir tādi saimnieki, kas pat kontu nav atvēruši vai precizējuši, kur naudu pārskaitīt.
Manuprāt, iekļaujoties jaunā sistēmā, jādomā ne vien par naudas apjomu. Svarīgi ir saprast, pieņemt un izdarīt, jo ES maksājumu kontroles stingrās prasības nevarēs ignorēt. Tādu ceļu mēs paši, arī lauksaimnieki, esam izvēlējušies ar balsojumu par ES. Vienotais platībmaksājums ir tikai viena visas lielās pārmaiņu mācības sastāvdaļa.
