2002. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais «Darba aizsardzības likums». Kas tad jauns šajā likumdošanas aktā?
2002. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais «Darba aizsardzības likums». Kas tad jauns šajā likumdošanas aktā?
Jauna pieeja – darba devējam ir jāizveido darba aizsardzības sistēma. Jaunā likuma neatņemama sastāvdaļa ir Ministru kabineta noteikumi nr. 379 (pieņemti 2001. gada 23. augustā), kuros noteikta darba vides iekšējās uzraudzības kārtība.
Pārbaudot uzņēmumus, konstatēts, ka lielākai daļai pārkāpumu ir organizatorisks raksturs.Tas nozīmē, ka uzņēmumos nav izveidota darba aizsardzības sistēma. Tas jāizdara un jānoformē dokumentā par darba vides iekšējās uzraudzības kārtību. Stingri jāsadala uzņēmuma amatpersonu pienākumi, rakstveidā nosakot viņu tiesības, pienākumus un atbildību. Jaunajā «Darba aizsardzības likumā» noteikts, ka par darba aizsardzību uzņēmumā atbild pats darba devējs.
Uzņēmumos pašiem jānosaka riska faktori darba vietās un jāizstrādā plāns to novēršanai vai samazināšanai. Ar plānu jāiepazīstina darbinieki, kā arī kopīgiem spēkiem tas jāīsteno.
Risku izvērtēšana ir individuāls process, kuru var pamatot, izmantojot dažādus mērījumus (trokšņa, apgaismojuma u. c.).
Obligāta prasība, lai strādājošais, veicot attiecīgu darbu, būtu apmācīts darba aizsardzībā un iepazīstināts ar iespējamiem riskiem un kā no tiem izvairīties.
Svarīgs jauninājums: stingrākas kļuvušas prasības darba aizsardzības speciālistiem. Ja uzņēmumā ir līdz pieciem strādājošajiem, darba aizsardzības speciālista pienākumus var veikt pats darba devējs, ja 5 – 50 darbinieku, uzņēmumā jāalgo darba aizsardzības speciālists, ja vairāk par 50 – jāveido darba aizsardzības nodaļa. Šīs nozares speciālistam jābūt apmācītam licencētā firmā.
