Likumā «Par tiesu varu» noteikts, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Tāpēc tiesneši nevar būt partiju biedri. Savukārt atbilstīgi Latvijas tienešu ētikas kodeksa normām tiesnesim nav liegtas personīgas simpātijas vai antipātijas pret atsevišķām politiskām partijām, ja tas netraucē objektīvai tiesas spriešanai. Tomēr jāizvairās no vārdiem un runas, ko varētu uztvert kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi. Kā ikvienam pilsonim man ir tiesības piedalīties vēlēšanās, pirms tām parasti iepazīstos ar partiju programmām un kandidātiem.
Viss nav pateikts
Saeimas vēlēšanās šogad sevi atkal pieteikusi jauna partija, kura to īpaši izcēlusi savā nosaukumā – Jaunā konservatīvā partija (JKP). Mana attieksme pret partijām, kas parādās teju pirms katrām Saeimas vēlēšanām, ir divējāda. No vienas puses, ir labi, ka Latvijā ir cilvēki, kuri vēlas uzņemties atbildību par valsti. No otras, partijas varētu darboties un pierādīt sevi ilgāku laiku pirms vēlēšanām.
Patīkamas ir JKP pamatvērtības, kas ietvertas priekšvēlēšanu programmā. Īpaši izceļama prasība pēc godīguma. Par partijas plāniem darboties atzīstu, ka daudzi uzstādījumi ir pietiekami konkrēti. Diemžēl netrūkst arī tādu deklaratīvu frāžu kā «nodrošinās», «stiprinās». Dažviet šie vispārējie apgalvojumi izvērsti konkrētos darbos. Piemēram, solījumā «vairos tiesu sistēmas efektivitāti» paskaidrots, ko konkrēti plāno darīt, lai šo efektivitāti vairotu.
Tomēr ir vietas, kur būtu bijis vēlams izteikties konkrētāk, piemēram, norādīt valsts nelietderīgos tēriņus un ceļus, kā budžetu no tiem atbrīvos.
Jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar šķīrējtiesām un maksātnespējas administratoriem. Programmā nav pateikts, ko partija domājusi ar šķīrējtiesu uzraudzības koncepciju. Maksātnespējas likumā bija izstrādāti aktuāli grozījumi par maksātnespējas administratoriem un iesniegti Saeimā laikā, kad tieslietu ministrs bija Jānis Bordāns, viens no JKP līderiem, bet tieslietu ministre Baiba Broka 2014. gada vasarā šos grozījumus atsauca.
Kāpēc ne skolotājiem?
Būtu labi, ja varētu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru un vienlaikus celt neapliekamo minimumu. Tas pakāpeniski tiek darīts, bet ļoti lēni un nedod reālu pienesumu mūsu maciņiem, jo cenas ceļas straujāk nekā sarūk nodokļu likmes. Par neapliekamā minimuma paaugstināšanu sen jau runāts. Manuprāt, tas būtu jāceļ līdz minimālās algas apmēram. Valsts pateikusi, ka minimālā alga nepieciešama izdzīvošanai, jo pašlaik spēkā ir stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, pēc kuriem, piedzenot no parādniekiem viņu parādus, jāatstāj darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā. Žēl, ka partija nav norādījusi, par cik procentiem samazinās nodokļus un kāda summa nebūs apliekama ar nodokļiem.
Tā kā dzīvoju laukos, ir saprotams, kas domāts ar vienotu nekustamā īpašuma likmes ieviešanu zemei un būvēm. Tomēr nesaprotu, kā tas labotu netaisnību starp blakusesošo miljonāru un vēsturisko īpašnieku īpašumiem. No saskaitāmo maiņas summa nemainās. Domāju, ka šajā punktā kaut kas nav pateikts līdz galam.
Neapšaubu, ka atalgojums ir jāpalielina un sociālās garantijas ir nepieciešamas partijas programmā nosauktajām kategorijām. Taču – kāpēc atalgojumu vēlas palielināt tikai karavīriem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, zemessargiem un penitenciāro iestāžu darbiniekiem?! Vai medmāsas, skolotāji un visi citi valstī strādājošie nav pelnījuši lielāku atalgojumu un sociālās garantijas?
Programmas novērtējums
+
Partijas pamatvērtībās līdzās daudzām citām nosaukts godīgums.
Daudz konkrētu uzstādījumu.
Nolūks celt neapliekamā minimuma daļu atalgojumā.
–
Daudz tukšu frāžu.
Juridiskajā jomā varēja būt vairāk konkrētības.
Nav pamatojuma, kādēļ solītais atalgojuma palielinājums ir tieši programmā nosauktajām profesijām.
Dažos solījumos ne viss šķiet līdz galam pateikts.
