Pa pelēko asfaltu, kas vietām gan krietni ar ielāpiem nosegts, no Bauskas līdz Viesturu pagasta centram var aizbraukt minūtēs divdesmit.
Pa pelēko asfaltu, kas vietām gan krietni ar ielāpiem nosegts, no Bauskas līdz Viesturu pagasta centram var aizbraukt minūtēs divdesmit. Pašvaldības ēka atrodas apdzīvotā vietā, kurai dots Bērsteles vārds. Silikātķieģeļu ēka laika gaitā nedaudz zaudējusi baltumu, taču fasādē skaidri saskatāms tās ekspluatācijā nodošanas gads – 1969.
Tā savulaik celta kā padomju saimniecības “Bērstele” kantora ēka, kurā atradās arī klubs. Šīs pašas administratīvās funkcijas māja pilda arī pašlaik. Darbinieki kabinetos jūtoties ērti, apstākļi piemēroti strādāšanai. Teju 40 gadu vecā ēka celta pēc tipveida projekta, tāpat kā bijušā kolhoza kantoris Ozolainē.
Pašlaik Viesturu pagastmājā atrodas arī doktorāts, pasts, informācijas centrs, Bērsteles bibliotēka un kultūras nams. Ēka ir labi uzturēta, pašreiz notiek jumta remonts, maina logus, dažviet telpās veikts kosmētiskais remonts. Krāsmateriālu smarža vēl jūtama informācijas centrā, kur senās kantora telpas pārvērtušās līdz nepazīšanai. Viss gaišos, spilgtos toņos, iekārtota mājīga konferenču zāle, drīzumā uzstādīs datorus.
Apskatot ēku kopumā, jāatzīst, ka iekštelpās un jo īpaši apkārtnē jaušams sievietes roku rūpīgais pieskāriens. Par to liecina puķu dobes, košumkrūmi, ziedu kompozīcijas. Runājot ar pašvaldībā strādājošajiem, neviens vien uzsver, ka liela loma skaistas un sakoptas vides veidošanā ir pagasta padomes priekšsēdētājai Aijai Udalovai. “No visiem desmit vietvaras vadītājiem, pie kuriem esmu strādājusi par sekretāri, tieši Aija ir viszinošākā, vienlaikus arī pietiekami prasīga un iecietīga,” tā savu priekšnieci raksturo ilggadējākā pagastmājas darbiniece Lonija Ševcova.
Dzīvo aiz robežas
Aija Udalova augstāko pedagoģisko izglītību ieguvusi Daugavpilī, bijusi Bērsteles pamatskolas direktore, kopš 2001. gada ir pašvaldības vadītāja. “Desmit gadu par skolas direktori nostrādājusi, jutu, ka pedagoģiskajā darbā esmu sevi izsmēlusi, tāpēc piedāvājums nākt uz pagastmāju bija sava veida izaicinājums. Kaut gan arī te ir kas kopīgs ar skolotājas profesiju. Tomēr darbs pašvaldībā ir daudzpusīgāks, arī radošāks,” spriež A. Udalova.
Viņa ir izvirzījusi sev vairākus konkrētus uzdevumus līdz laikam, kad Viesturu pagasts iekļausies topošajā Rundāles novadā. Jāīsteno otrais ES līdzfinansētais projekts, jāsiltina skola. Pašvaldības vadītājai ir nojauta, ka novadā Viesturu pagastam nebūs tik daudz iespēju tieši labiekārtošanas jomā, jo gribēs taču vairāk un glītāk sakopt centru. Tāpēc svarīgi, lai Bērstele nekļūtu par noplukušu nomali, bet pienācīgi ieietu jaunajā novadā.
Pīpē kā Rūdis
Priekšsēdētājas sacītajā jaušama krietna deva lepnuma, jūtams arī lokālpatriotisms, kaut gan viņa nedzīvo Viesturu pagastā, bet aiz robežas – privātmājā Jelgavas rajona Sesavas pagastā.
A. Udalovas ģimenē ir divi bērni, dēls studē, meita mācās vidusskolā. Priekšsēdētājas vaļasprieks ir ceļošana, patīk spēlēt teātri. Pērn viņa īstenoja savu ilgu gadu sapni – ar vietējiem amatiermāksliniekiem iestudēja “Skroderdienas Silmačos”. Izrādē visam bija jābūt kā dzīvē, ar Jāņu vainagiem izpušķotu govju dzīšanu un žīdu atbraukšanu pajūgā ieskaitot. Tas viss tika izspēlēts 2005. gada vasaras saulgriežos jaunatklātajā Bērsteles estrādē. Varat trīs reizes minēt, kādā lomā bija priekšsēdētāja? Viņa no vīriem bija aizņēmusies cigāru un uz skatuves tēloja pīpēšanu tik braši, kā Rūdolfs Blaumanis skrodera māceklim Rūdim to bija iecerējis.
43 tūkstoši kultūrai
Par teātra spēlēšanu Viesturu pagastā varētu stāstīt daudz. Netiešs apliecinājums kultūras aktivitātēm ir pašvaldības budžets, kurā redzams, ka kultūrai, sportam, bibliotēkas vajadzībām atvēlēti 15,7 procenti no visiem vietvaras izdevumiem. Šogad tie ir 43 tūkstoši latu – otra lielākā tērējamā summa uzreiz pēc valsts mērķdotācijām izglītībai. “Es nevaru pārliecinoši atbildēt, vai tas ir labi vai slikti. Naudu jau varēja iztērēt arī citām lietām. Taču, redzot entuziasmu, ieinteresētību dejotāju, dziedātāju, teātra spēlētāju acīs, nevaru viņiem atteikt,” tā A. Udalova.
Izpildvaras funkciju nodrošināšanai Viesturos šogad atvēlēti 42 tūkstoši latu. Vairāk nekā pusi šīs naudas izmaksās darba algās, daudz jātērē par telefona sakaru operatoru pakalpojumiem, datortehnikas apkalpošanu un programmu nodrošināšanu. Telefona sakariem nu sameklēts cits operators, kam par pakalpojumiem vajadzēs maksāt krietni mazāk. Kopā pašvaldības darbinieku štatu sarakstā (ieskaitot kultūras, tehniskos darbiniekus, bibliotekāri) minētas 20 personas, tiešajā darbā pagastmājā strādā deviņi cilvēki.
Visi pašvaldībā strādājošie gadā saņem trīspadsmit algu. Pēdējā gan tiek saukta par pabalstu veselības uzlabošanai. Tas mēneša algas apmērā pienākas visiem darbiniekiem, neizvērtējot, cik kurš gadā paveicis, cik veselību sabeidzis.
Brauc no Mežotnes
Vistālāko ceļu uz darbu no Mežotnes mēro speciālists saimnieciskajos jautājumos Jānis Greiers. Daži strādāt uz Bērsteli brauc no Viesturiem, izmantojot vai nu skolēnu pārvadāšanai paredzēto autobusu, vai sabiedrisko transportu.
Pašvaldības pārziņā ir vieglā automašīna “Chrysler Voyager”, lielais autobuss un mikroautobuss. Transporta bāzes uzturēšanai pērn izlietots nepilni 19 tūkstoš latu. Vairākums pagastmājā strādājošo ir vietējie. Darba laiks visiem noteikts no astoņiem rītā līdz puspieciem pievakarē. Pusdienās vietējie aizsteidzas līdz dzīvesvietai. Nobeigumam tuvojas nelielas atpūtas telpas labiekārtošana pagastmājā, kur strādājošie varēs iebaudīt kafiju, līdzpaņemtās maizītes vai salātiņus.
Pasniedza tēju un kafiju
Šķiet, visprasmīgāk cienastu pasniegt būtu jāprot sekretārei Lonijai Ševcovai, jo viņa darba gaitas savulaik sākusi, strādādama par bufetnieci Rīgā. Tālajā 1962. gadā draudzene palūgusi viņu nedaudz aizvietot ciema padomē sekretāres darbos. Kopš tā laika vietējā lauku meitene atgriezusies dzimtajā pusē.
“Šis darbs man patīk, jo katru dienu tiekos ar cilvēkiem. Daudzi bērstelieši manā acu priekšā izauguši. Nāca uz pagastmāju maza meitenīte mammai līdzi, nu ierodas dokumentus kārtot kā jaunā zemniece,” stāsta L. Ševcova. Viņa pārdzīvojusi desmit dažādu vietvaras vadītāju, izzinājusi viņu darba stilu padomju gados un tagad. “Lai vadītu pagastu, jābūt labai augstākai izglītībai, komunikablam, bet ar stingru raksturu. Jāprot gan palūgt, pasmaidīt, gan strikti pavaicāt. No savas pieredzes varu teikt, ka sievietes šim darbam tomēr ir piemērotākas. Nu viņām tas padodas labāk, un viss,” tāds ir Lonijas Ševcovas, pagasta sekretāres ar 34 gadu stāžu, viedoklis.
Saimnieks studē
“Man patīk darbs, kā to priekšsēdētāja organizē, kādu komandu viņa ir savākusi,” atzīst viens no nedaudzajiem Viesturu pagastmājas vīriešiem speciālists saimnieciskajos jautājumos Jānis Greiers. Šajā amatā viņš ir desmito mēnesi, ar pienākumiem tiek galā labi. “Problēmu pietiek. Interesanti, ka individuālo māju iedzīvotāji ar savām likstām iemanās tikt galā paši. Bet tie, kuri mīt daudzdzīvokļu mājās, domā, ka pagastam viņiem visā jāpalīdz. Bet mums citi uzdevumi. Galvenais – jādabū gatavs otrais ES struktūrfondu projekts, jālabo jumts pagastmājā un Viesturu kultūras centrā,” iecerētos darbus uzskaita J. Greiers. Viņa pienākumos ietilpst arī komunālās nozares pārraudzīšana. Aktuālākā ir ilgus gadus nekoptās drenāžas sistēmas atjaunošana, jo daudzās mājās pārplūduši pagrabi. Praktisko darbu izpildei J. Greieram noder arī tās teorētiskās zināšanas, ko viņš iegūst, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Viesturu pagastā ir noteikts, ka pašvaldības vadītāja, veicot arī izpilddirektora pienākumus, kārto dokumentus. Saimnieka ziņā ir visi praktiskie uzdevumi.
Laikmets salauzis
Raksturojot sava pagasta ļaudis, A. Udalova min daudzus pozitīvus piemērus, īpaši uzteicot vairākas saimniecības: “Sintijas”, “Strīķerus”, “Sējas”, “Spāriņus”, “Lauras” un “Džūkstes”. Ja pagastam vajadzēs kādu tehnisku palīdzību, šajās saimniecībās to visdrošāk var meklēt.
Priekšsēdētāja stāsta par sāpi, kāda viņu pārņem, redzot, kā daudzi cilvēki, vīrieši spēka gados, nespēj pārvarēt šodienas grūtības. Viņi neprot rast brīvā laika piepildījumu. Darbdienās strādā, bet brīvdienu vakaros redzami slaistāmies ar pudeli rokā. “Kur viņiem radies šis aplamais vērtību mērs, nesaprotu. Esmu aicinājusi atnākt vakarā pasportot, kaut ko uzmeistarot, ceļot ar ģimeni, bet viņi izvēlas trulu piedzeršanos. Žēl, ka tādus vīrus laikmets salauzis,” raksturojumu pabeidz A. Udalova.
***
fakti
Pagasta padomes priekšsēdētājas Aijas Udalovas alga pērn bija 370 latu mēnesī, šogad – 450 latu. Priekšsēdētājas alga ir piecu valstī noteikto minimālo algu apjomā. Uz pusslodzi viņa pilda arī izpilddirektora amata pienākumus, saņemot par to: pērn 120 latu mēnesī, šogad – 180 latu.
Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamā amatpersonu ienākumu deklarācijā norādīts, ka 2005. gadā A. Udalovas ienākumi bijuši 6660 latu, kas nopelnīti Viesturu pagastā, un 425 lati, kas iegūti par darbu Bauskas rajona Padomē.
Viesturu pagasts izveidots 1962. gada 23. jūnijā, pievienojot Viesturu ciema darbaļaužu deputātu padomei (DDP) likvidēto Bērsteles ciema DDP.
Viesturu ciema, vēlāk pagasta vadītāji:
3 1962. – 1966. gads – P. Lamberts, 3 1966. – 1969. gads – J. Brežinskis, 3 1969. – 1987. gads – E. Streļčūne, 3 1988. – 1989. gads – G. Šurna, 3 1990. – 1992. gads – A. Kraņevskis, 3 1992. – 2000. gads – A. Feldmanis, 3 2000. – 2001. gads – A. Krūmiņš, 3 no 2001. gada – A. Udalova.
Sekretāre kopš pašvaldības dibināšanas bijusi Lonija Ševcova.
Viesturu pagasta platība ir 81,6 kvadrātkilometri jeb 4,3 procenti no Bauskas rajona kopējās platības.
Iedzīvotāju skaitam joprojām ir tendence samazināties. 2005. gadā te dzīvoja 1296, pašlaik – 1218 cilvēku.
Pagastā ir divi ciemi: Bērstele, Viesturi, mazciems – Vairogs.
