Gadu mijā mēs bieži cits citam vēlam arī labu veselību. Diemžēl to nevar glīti iesaiņot un nolikt pie dāvanām zem eglītes.
Gadu mijā mēs bieži cits citam vēlam arī labu veselību. Diemžēl to nevar glīti iesaiņot un nolikt pie dāvanām zem eglītes. Mēs varam tikai saudzēt veselību, kas mums ir dota reizē ar dzīvību.
Ir pierādīts, ka tikai 20 procentu no veselības statusa nosaka tās aprūpes sistēma. 80 procentu labsajūtas veido tas, ko cilvēks ēd, dzer, kā jūtas, kā un kur dzīvo. Tas nozīmē, ka pacientu veselību nosargāt un uzlabot nevar ārsts viens pats, tas ir jādara visai valstij, visiem iedzīvotājiem un mūsu ievēlētajiem priekšstāvjiem kopā.
Lai ierēdņi iedziļinātos
Labklājības ministrijas Veselības departamentu es sāku vadīt 2001. gada jūnija sākumā. Jāteic, ka tobrīd jutos daudz labāk nekā pašlaik. Pēc pusgada Labklājības ministrijā redzu, ka gan manu, gan citu Veselības departamenta darbinieku laiku «apēd» rutīnas darbs – vēstules, saskaņošanas, birokrātija. Pietrūkst laika, lai tiktos ar pacientiem, pašvaldībām, profesionālām asociācijām.
Tagad esmu izpratusi situāciju Veselības departamentā un domāju, ka jārod risinājumi, kā to mainīt. Viens no tiem ir ierēdņu darba vērtēšanas sistēma. Šī procesa laikā tiks pārskatīti, precizēti un mainīti amatu apraksti, izvērtēta darbinieku slodze, būs priekšlikumi, kas darāms citādāk nekā līdz šim. Ierēdnim vajadzīgs laiks, lai iedziļinātos problēmās, ko viņš risina.
Iespējams, ka daļa Veselības departamenta funkciju tiks nodota aģentūrām: Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai (VOVAA), Nacionālajam vides veselības centram, Veselības veicināšanas centram, Veselības statistikas informācijas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrai.
Pašlaik es nevaru objektīvi izvērtēt medicīnas pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā. Man ir informācija tikai atsevišķu sūdzību veidā, bet nav kritēriju, pēc kuriem vērtēt un salīdzināt, kuras slimokases teritorijā medicīnas pakalpojumu pieejamība ir labāka vai sliktāka.
Kopā ar pašvaldībām
Esmu centusies tikties ar pašvaldību vadītājiem, lai kopīgi risinātu veselības aprūpes problēmas. Pašvaldībām nav pilnas informācijas, ko veidot mazo slimnīcu vietā, kā turpmāk izmantot tajās strādājošo mediķu zināšanas un pieredzi. Reģionālo veselības aprūpes attīstības plānu izstrādes darba grupām jāstrādā cieši kopā ar vietējo varu. Ja mazā slimnīca tiek pārveidota par veselības aprūpes un sociālās palīdzības centru, tas nozīmē, ka slimokase nefinansē sociālās gultas šajā centrā, bet apmaksā medicīnas pakalpojumus. Tas nozīmē, ka pašvaldība pati rūpējas, piemēram, par veco un vientuļo pagasta iedzīvotāju uzturēšanos šādā centrā, par viņu ēdināšanu, par centra apkuri, bet medicīnisko aprūpi finansē slimokase.
Mani interesē, kā pašvaldības atbalsta savā teritorijā strādājošos ģimenes ārstus. Dakteri nereti teic, ka pašvaldības viņus nekādā veidā neatbalsta. Taču pašvaldība ievērojami palīdz nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību savas teritorijas iedzīvotājiem arī ar to, ka tā neprasa no ģimenes ārsta prakses īri par telpām, nodrošina to apkuri, ārstam piešķir transportu.
Laukos trūkst ārstu
Ģimenes ārstus Latvijas laukos pašlaik gaida 16 vakantu prakses vietu. Līgumos ar rezidentiem, kuri gatavojas kļūt par ģimenes ārstiem, ir paredzēts, ka viņiem vismaz trīs gadus būs jāstrādā tajā rajonā, kurš ir pieprasījis šo ārstu. Ja valsts tērē naudu rezidentu apmācībai, tad tai ir tiesības no viņiem prasīt darbu vismaz šos trīs gadus. Rezidenti, kuri iepriekš strādājuši laukos, pret šo kārtību izturas ļoti saprotoši. Valsts nomales pašvaldības savu dakterīti ir gatavas uz rokām nēsāt – iekārto ērtu doktorātu, piešķir individuālo dzīvojamo māju, palīdz nopirkt auto.
Tomēr ārsti labprātāk strādā rajonu centros un uz attālām prakses vietām dodas tikai izbraukumos. Tas noteikti nevar būt pastāvīgs risinājums, ģimenes ārstam ir jābūt uz vietas. Ja pagastā dzīvo 1600 iedzīvotāju, tā jau ir pietiekami liela ārsta prakse. Ja cilvēku mazāk, pašreizējā finansēšanas modelī ir paredzētas piemaksas ārstam, lai nodrošinātu prakses darbu konkrētajā vietā. Finansēšanas modelis tiks uzlabots šogad.
Gribu visiem novēlēt pacietību un izturību, sagaidot uzlabojumus, kuru dēļ tiek veikta veselības aprūpes reforma.
Centīsimies katrs rūpēties par savu veselību un vismaz reizi gadā aiziet pie ģimenes ārsta, lai kopīgiem spēkiem nelaistu slimību sev tuvumā!
