Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauku monitoringa maršruta pārbaudēs pagājušajā nedēļā noskaidrota fitosanitārā situācija Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauku monitoringa maršruta pārbaudēs pagājušajā nedēļā noskaidrota fitosanitārā situācija Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā.
Augļu dārzos ābeļu ziedkopās, pašlaik tām savrupējoties un sākot ziedēt, barojas ābeļu ziedu smecernieku vaboles un kāpuri, sūcējkaitēkļi (ābeļu laputu, ābeļu lapu blusiņu, tīklērču kāpuri), pumpuru un lapu tinēji, salnas sprīžmešu un ābeļu tīklkožu kāpuri. Pagājušajā nedē ļā, nolīstot lietum, sākās ābeļu kraupju ierosinātājsēnes askusporu izlidošana. Kraupja primārās infekcijas ierobežošanai ābeļu dārzos pirms ābeļu ziedēšanas jāsmidzina pieskares iedarbības fungicīdi, kaitēkļu ierobežošanai pievienojot arī kādu no atļautajiem insekticīdiem.
Ziemas kvieši pašlaik atrodas cerošanas beigu un stiebrošanas sākumstadijā. Ieņēmīgajām šķirnēm vietām labību miltrasa inficē apakšējās lapas un ar miltrasu skarti ir 15 – 25% augu. Sakņu puves inficējušas 20 – 35% augu. Iestājoties siltākiem un mitrākiem laika apstākļiem, var sākties arī lapu slimību izplatība.
Ziemas rapši sasnieguši ziedēšanas sākumstadiju. Entomoloģiskā tīkliņa pļāvumos uztverts ievērojams daudzums krustziežu spīduļu, krustziežu spradžu un krustziežu smecernieku. Vietām vienā rapša ziedkopā jau barojās 2 – 7 krustziežu spīduļu vaboles. Jāseko krustziežu spīduļu izplatībai rapšu sējumos un tur, kur tie parādījušies lielākā skaitā, jāierobežo ar insekticīdiem. Rapšu ziedēšanas laikā arī jāveic baltās un pelēkās puves, sausplankumainības un sausās fomozās sakņu kakla puves ierobežošana ar fungicīdiem.