Gribētos, lai ar Latvijas trešo – Jēkabpils cukurfabriku – būtu kā latviešu tautas pasakās ar trešo tēvadēlu.
Gribētos, lai ar Latvijas trešo – Jēkabpils cukurfabriku – būtu kā latviešu tautas pasakās ar trešo tēvadēlu. Viņš tomēr spēj saņemties un nostājas līdzvērtīgi blakus diviem gudrajiem brāļiem. Vēl ir iespēja – 15. oktobrī notiek publiskās akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» (JCF) akcionāru pilnsapulce. Tajā tomēr būtu jārod kopsaucējs, jo mūsu rajona cukurbiešu audzētāji ir pārliecināti, ka zemniekam ir daudz izdevīgāk, ja Latvijā darbojas visas trīs fabrikas, nodrošinot ražas pārstrādi īsākā termiņā –90 līdz 100 dienās. Valdība sola sadalīt cukura ražošanas un cukurbiešu audzēšanas kvotas 2000. gadam un turpmāk, tādējādi tiktu stabilizēta visa Latvijas cukurrūpniecība. Arī SIA «Latvijas cukurs» ģenerāldirektore Emerita Buķele uzskata, ka valstij vajadzīgas trīs fabrikas, taču ar noteikumu, ka visām ir kārtīgi saimnieki.
Pēc pašreizējiem datiem, publiskās akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» 47 procenti akciju, proti, kontrolpakete pieder «Latgale Sugar Company». Aiz šīs izkārtnes patiesībā pārstāvēts Krievijas kapitāls, un šiem biznesmeņiem ir maz intereses par vienu Latvijas uzņēmumu. Tikai 20 procentu akciju pieder zemniekiem, – tātad viņu balss nevar būt noteicošā. Taču cieši vienotai domai un rīcībai tomēr ir spēks. Diemžēl vēl šīs nedēļas sākumā nebija jaušams, ka mūsu rajona cukurbiešu audzētāji būtu izstrādājuši savu koncepciju.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Jēkabpils cukurfabrikas ģenerāldirektors Tālivaldis Puga izteicās, ka kontrolpaketes turētājs sliecas uz maksātnespējas izsludināšanu. No iepriekš sacītā kļūst skaidrs, ka tas tiks panākts. Maksātnespējas gadījumā ir trīs varianti: uzņēmuma sanācija jeb darba atjaunošana, miera izlīgums vai bankrota procedūra. Zemniekiem jebkurā gadījumā vajadzētu būt skaidrībā, kādai rīcībai viņi ir gatavi. Un nav ko cerēt, ka valsts iejauksies Jēkabpils lietās. Ministru prezidents Andris Šķēle piektdien, 8. oktobrī, Latvijas Radio nepārprotami paziņoja: «Ja zemnieki grib atjaunot Jēkabpils cukurfabrikas darbību, lai iegulda līdzekļus, kurus tagad saņem kā kompensāciju no valsts. Valdība nevar dot naudu rūpnīcai, kura ir izsaimniekota un novesta līdz bankrotam.»
Bet ne tikai cukurbiešu audzētāji uztraucas par Jēkabpils uzņēmuma pastāvēšanu. Bauskas rajona Padomes septembra sēdē tika pieņemts lēmums «Par cukurbiešu audzēšanu un pārstrādi». To nosūtīja Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai.
Rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova redakciju informē, ka valdības atbilde nav saņemta. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes vēstulē izklāstīts darbs cukura nozares likumdošanas sakārtošanā. Atbildē ir arī šāds teikums: «Zemkopības ministrijas kompetencē nav risināt jautājumus, kas saistīti ar cukurfabriku pārstrādes jaudu palielināšanu vai modernizāciju, jo tās ir privātas uzņēmējsabiedrības.»
Bauskas 1. vidusskolas Mazais ministru kabinets aizsūtījis vēstuli Latvijas Republikas Saeimai. Arī vidusskolēni pauž sāpi par materiālajiem zaudējumiem, ko piedzīvos viņu vecāki.
Negaidot Jēkabpilij finansiāla palīdzība piedāvāta no Arābu Emirātiem. Vai tiešām arābiem jāglābj Latvijas uzņēmums?
